Category: Labdariba

0

Aizgājušā gada 28.decembrī Ķekavas novada Mellupu jaunuzceltajā sociālajā mājā notika svētku pasākums Mellupu, Plakanciema un Dzērumu iedzīvotājiem.

2013.gada rudenī Mellupos tika atrestaurēta veca ēka, kur ierīkoja sociālo centru. Gadu garumā šajā apriņķī nebija neviena kultūras nama vai sociālās mājas, kur ļaudis varētu tikties uz kopīgu svētku svinēšanu vai laika pavadīšanu. Pati sociālās mājas izveidošana Ķekavas novada ļaudīm bija kā dāvana, kura tika novērtēta ar milzīgu aktivitāti.

Ziemassvētki Mellupos bija pirmie nopietnie kopābūšanas svētki, kopš jaunā sociālā centra atklāšanas. Tajos piedalījās gan Ķekavas novada ļaudis, gan arī, vēloties aplūkot jaunizveidotā projekta īstenošanos, bija ieradušies Ķekavas novada domes pārstāvji.

Ar priekšnesumu – Viļa Plūdoņa dzejoļa “Rūķīši un Mežavecis” iestudējumu pirmoreiz uzstājās Mellupu bērnu un jauniešu teātra pulciņš, kurš darbu sava vadītāja Viestura Renča vadībā sācis tikai pirms mēneša.

Bērni atraktīvi, ar humoru un pavisam jaunā skatījumā izspēlēja visiem pazīstamo dzejoli, turklāt arī skatītāji tika iesaistīti uzvedumā – viņi drīkstēja spēlēt mežu.

Savukārt, kad ieradās Mežavecis, viņš visus pārsteidza ne tikai ar disciplīnas ievešanu rūķu un skatītāju vidū, bet arī ar “Latvijas meža dienesta” sagādāto svētku kliņģeri.

Pēc izrādes sekoja līdzi paņemto groziņu baudīšana un dažādas spēles kopā ar teātra pulciņa bērniem.

Mums bija prieks pabūt kopā šajā svētku pasākumā, jo tur valdīja patiesas emocijas un īsta svētku sajūta, ko turpināsim palīdzēt radīt Mellupos arī turpmāk.

0

Ņemot vērā Latvijas meža dienesta aicinājumu iesniegt projektus atbalsta sniegšanai, tikām saņēmuši lūgumu no Kurzemes radio sniegt palīdzību jau desmito gadu organizētajam jauniešu iniciatīvas pasākumam, kura ietvaros tiek noskaidrots 2013.gada labākais dīdžejs Kurzemē.

Pasākuma “KURZEMES DJ” mērķis tika izvirzīts ne tikai noskaidrot profesionālāko un iecienītāko Dīdžeju, bet arī veicināt tīrākas un kvalitatīvākas kultūrvides attīstību Latvijas klubos, kuri – vēlamies mēs to atzīt, vai nē – ir vieni no jauniešu atpūtas sastāvdaļām. Uz savu iecienīto atpūtas vietu jaunietis nāk, lai pavadītu vakaru, satiktu draugus un, ja iespējams to darīt labākā vidē, Latvijas meža dienests bija gatavs dot savu atbalstu tā veicināšanai.

Kurzemes Dīdžeju konkurss notika15.novembrī Ventspilī. Katram no deviņiem konkursa dalībniekiem tika dota iespēja nepilnu stundu parādīt savu talantu un kreativitāti publikas uzrunāšanā un zināšanas elektroniskās mūzikas daudzveidībā, lai paliktu atmiņā ar savu sniegumu, jo galvenais vērtētājs ir kluba apmeklētājs, un vislielākā balva ir jauniešu atzinība.

0

Šosezon pirmo reizi Mārupes basketbola komanda piedalās Latvijas basketbola līgas (LBL) 2. divīzijas sacensībās. Tik augstā līmenī Mārupes novada komanda vēl nekad nav spēlējusi.

Šovasar tika izveidota basketbola komanda „Mārupes sporta centrs”. Klubā spēlējošie puiši jau vairākus gadus pārstāvējuši novadu dažādās sacensībās (Pierīgas novadu čempionāts, Latvijas olimpiāde, Ķekavas čempionāts un pat Latvijas amatieru basketbola līgā). Šogad tika nolemts spert soli augstāk un to izdevās paveikt.

Komandas kodols tika izveidots pērn, kad vairums šo basketbolistu pārstāvēja Bauskas komandu „Kvēle/ Sporta centrs „Mēmele””. Tomēr vēlme pārstāvēt savu novadu, nevis citu pilsētu, radīja domu, ka vajag mēģināt komandu bāzēt Mārupē.

Pērn puiši izcīnīja sesto vietu LBL 2 regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas mačos divreiz dramatiskās cīņās piekāpās nākamajiem bronzas medaļu ieguvējiem „Jelgava 2”. Šogad komandas vadība un treneris spēlētājiem ir uzstādījuši mērķi cīnīties par uzvaru katrā spēlē un spert soli augšup, salīdzinot ar pērno sezonu. Tātad iesaistīties cīņā par medaļām.

Visi komandas spēlētāji ir jauni puiši, kuri savu ikdienu no sirds cenšas savienot ar nopietniem treniņiem, lielu personīgo atdevi un nepārtrauktu izaugsmi. Šāda attieksme pret sevi, dzīvi un komandu mums – Latvijas meža dienestam – liekas ļoti motivējoša un ir pelnījusi atbalstu.

„Mārupes sporta centrs” galvenā trenera jaunā Mārupes basketbola speciālista Matīsa Rožlapas vadībā sezonai gatavoties sāka jau augustā, bet sastāva komplektācija tika pabeigta vien pavisam nesen.

Basketbola aprindās valda teiciens: „Cāļus skaita pavasarī!” To arī gaidīsim!

0

Latvijas kikboksa federācijas vadītājs ir nopelniem bagātais sportists un treneris Vasīlijs Čerņigovs. Viņa vadībā federācija ir kļuvusi par ekskluzīvu pārstāvi WAKA-World Assaciation of Kickboxing Organisation un WKA – World Kickboxing Association.

LKF šobrīd aktīvi piedalās Latvijas boksa federācijas un Latvijas karate do federācijas darbībā, izveidota sadarbībaa ar Latvijas teikvando un Latvijas aikido federācijām, piedalās federāciju attīstībā, darbības nodrošināšanā un federāciju oficiālo biedru – sporta klubu – izveidē visā valsts teritorijā.

Ņemot vērā minēto, sadarbībā ar V. Čerņigovu, atsaucāmies lūgumam sniegt palīdzību Cīņu mākslas centram BUDO sporta ekipējuma iegādē. Mūsu lēmumu sniegt atbalstu pamatojām ar to, ka palīdzība tiek sniegta ne tikai šim vienam konkrētam sporta veidam un centram, bet gan daudz plašākam sportistu lokam, starp kuriem ir tādas Latvijā pazīstamas personības, kā Mairis Briedis un Reinis Porozovs.

Lai sagatavotos čempionātiem, ir jānododas smagam un rūpīgam ikdienas treniņu darbam, kuros sporta ekipējums ir tikpat svarīgs, kā katra individuālā sportista centība un talants, bet, piedaloties turnīros, sportistam ir jākoncentrējas cīņai, nevis tam, vai būs un kāds būs viņa ekipējums konkrētās sacensībās.

Ņemot vērā mūsu cīņu sporta veidu sportistu panākumus gan pašmāju, gan ārvalstu čempionātos, Latvijas meža dienests ir apņēmies tos atbalstīt arī turpmāk, lai atvieglotu sportistu ceļu uz panākumiem, neliekot tiem nodarboties ar nepieciešamā ekipējuma gādāšanu.

Šobrīd jau zināms, ka Latvijas cīņu sporta veidu federāciju sportisti jau ir guvuši panākumus un kļuvuši par Pasaules un Eiropas čempioniem gan kā profesionāļi, gan piedaloties amatieru čempionātos. Uz dzimteni ir atvestas balvas no prestižiem starptautiskiem turnīriem gan Krievijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā, Somijā, Čehijā, Šveicē, Itālijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Malaizijā, Spānijā un citās valstīs, izcīnot uzvaras karate, teikvando, kikboksā, boksā, kā arī demonstrējot dažādu cīņas mākslu veidus.

0

Latvijā ir vairāk kā 140 valsts un pašvaldību pansionāti/sociālās aprūpes centri, kuros dzīvo seniori. Pansionāta rīcībā ir ierobežoti līdzekļi, kas primāri tiek izlietoti senioru veselības aprūpei un ikdienas vajadzībām.

Taču arī senioriem ir vajadzīgas dienas, kas izceļas uz pārējo dienu fona, radot pozitīvas emocijas un prieku, kas vēl ilgi saglabājas atmiņā, padarot dzīvi jaukāku. Tāpēc a/s Latvijas meža dienests atbalstīja projekta “Neviens nav aizmirsts”, kas regulāri apmeklē Latvijas pansionātus, braucienu uz Skrīveriem- pansionātu “Ziedugravas”, sarūpējot pansionāta iedzīvotājiem T-kreklus un galda spēles.

T- krekli visvairāk nepieciešami senioriem ar kustību ierobežojumiem, kas pārsvarā atrodas guļus stāvoklī, jo viņu apģērbs biežāk jāmaina. Dāvātie krekli būs arī kā pansionātu vienojošs elements septembra beigās paredzētajās pansionātu sporta spēlēs, kurās piedalīsies arī seniori no Skrīveru pansionāta.

Pansionātā tiek rīkotas dažādas aktivitātes, kas padara senioru ikdienu krāsaināku un viena no tām ir “Asprāšu klubiņš”, kurā seniori risina dažādus prāta rēbusus. Līdz šim viņi ALIAS spēlēja vienkārši uz lapiņām sarakstot vārdus, taču a/s Latvijas meža dienests parūpējās, lai viņu īpašumā nonāktu oriģinālā ALIAS spēle. Asprāšu klubiņa dalībnieki bija neizsakāmi priecīgi un ķērās pie spēlēšanas jau uzreiz pēc pasākuma.

Mums bija liels gandarījums redzēt, ka pat neliels atbalsts cilvēkos var radīt tik lielu aizrautību un prieku!

0

Iemojoties Limbažu svētkos, uzzinājām par Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru “Umurga”, kura sniedz ilgstošu aprūpi bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Šobrīd “Umurgā” uzturas vairāk kā 20 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Brīdī, kad mēs viesojāmies bērnu namā, direktore Gunta Elita Gīme mums stāstīja, ka bērnu skaits ir mainīgs, jo visbiežāk mazajiem bēniem tiek veiksmīgi atrastas viesģimenes un audžu vecāki, bet pavisam nesen bērnu namā tika ievietoti 5 dažāda vecuma brāļi un māsas, kuri zaudējuši māti, līdz ar ko bērnu skaits ir pieaudzis.

Lai gan apstākļi nav no vieglajiem, slavējama ir bērnu nama direktores nostāja, ka ļoti svarīgi ir bērnu ne tikai apģērbt un pabarot, bet arī daudzpusīgi izglītot un dot iepēju izbaudīt prieku. Bērniem tiek organizēti regulāri izbraucieni uz jūru, sporta aktivitātēm, tiek apceļota Latvija, apmeklēti kultūras pasākumi.

Diemžēl visam vajadzīgi līdzekļi un, ja pietiek kaut kam vienam, tad kaut kas cits paliek novārtā. Šajā gadījuma mēs varējām sniegt savu atbalstu elementāru ikdienas nepieciešamības preču iegādei, līdz ar ko kaut nedaudz atvieglinot ikdienas problēmu risināšanu.

0

Parasti svētku dienās mēs atceramies par tiem, kam būtu nepieciešams uzmundrinājums vai sirsnīgs atbalsts, sakām paldies vecākā gadagājuma cilvēkiem par mūža ieguldījumu un savu pienesumu nākamo paaudžu audzināšanā, taču uzmanība, pateicība un rūpes šiem ļaudīm ir nepieciešamas katru dienu.

Pasnionāts “Urga” ir Alojas novada pašvaldības iestāde, kurā tiek uzņemti vecuma pensionāri, kā arī invalīdi no 18 gadu vecuma, jo istabiņas ir speciāli aprīkotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pansionātā ir ierīkots lifts, ar cilvēkiem strādā brīnišķīgs un saliedēts kolektīvs un medicīnas personāls.

Mūsu uzmanību pansionāts piesaistīja tādēļ, ka, neskatoties uz nelielo budžetu, no kura liela tiesa aiziet administratīvajiem izdevumiem, šī vieta ne ar ko neatgādināja ,,nabagmāju,,, ar ko parasti sabiedrībā asociējas vārds pansionāts.

Viesojoties “Urgā” bijām pārsteigti, ar kādu kreativitāti un izdomu ir apveltīti cilvēki, kuri aprūpē pansionāta iemītniekus. Īpaši gribējām atzīmēt pansionāta direktori Sandru Fiļipovu, ar kuras gādību pansionāta iemītniekiem netrūkst ne speciālais nodrošinājums, ne ikdienas nepieciešamības lietas. Pansionātā ir izveidota kapella ar ērģelēm, kurā svētdienās notiek Dievkalpojumi, uz kuriem nāk cilvēki no visas apkārtnes. Vecajiem ļaudīm neliedz nodarboties ar saviem hobijiem – tiek krāsotas mandalas, audzētas skaistas puķes, organizēti tematiski braucieni ārpus pansionāta teritorijas.

Ciemojoties pansionātā “Urga”, mēs sapratām, ka nav vārds ,,nevaru,,. Ja grib, tad var visu, neskatoties uz ļoti ierobežotajiem līdzekļiem. Tas, pirmkārt, ir vadītājas un visa personāla nopelns, kā arī veiksmīga sadarbība citam ar citu, lai gadu gaitā uzkrātā pieredze nestu pozitīvus rezultātus.

Mūsu pienesums pansionātam nebija liels, taču ļoti gribēts un gaidīts, tādēļ esam priecīgi par iespēju atbalstīt un uzlabot pansionāta iemītnieku ikdienu.

Kā lielu gandarījumu mēs uztvērām direktores Sandras Fiļipovas vārdus par to, ka esot milzīgs prieks saņemt atbalstu no Latvijas uzņēmuma, jo palīdzība līdz šim ir saņemta tikai no ārzemju filantropiem.

0

Raiņa mājas Berķenelē teātra studija „Berķeneles kamolītis” (vad. Ivars Brakovskis), 16.septembrī plkst.16.00 piedalās Dzejas dienu pasākumā Rīgā, Latgales priekšpilsētā, kur Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā (Prūšu ielā 13b), parādīs improvizāciju par Imanta Ziedoņa darbu „Pasaku par Pogu”, kas pirmizrādi pieredzēja Dzejas dienu atklāšanā Raiņa mājā Berķenelē.

Ar šo pasākumu Latgales priekšpilsētā sāksies jauna Dzejas dienu tradīcija un iezīmēsies vēl viena „dzejai draudzīga vieta”- Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola. Kā uzsver tās direktore Karmena Ziemele: „ar Dzejas dienu ikgadējo noslēgumu jau nekas nebeidzas, bet tikai iesākas –sākas jauns Dzejas un citu radošu procesu gads.”

„Berķeneles kamolīša” braucienu uz Rīgu atbalsta a/s „ Latvijas mežu dienests”, tā padomes priekšsēdētāja Marika Straume, piebilst, ka šogad vēlējušies kaut netieši piedalīties Dzejas dienu norisēs un tāpēc izvēlējušies klātbūt jaunas tradīcijas iesākumam.

Dzejas dienu “Iesākums” izskanēja ar aicinājumu turpināt un dzejot pašiem!

„Dzeja ir saule, kas visu dzīvu dara…,” ar šī Raiņa aforismu svētību 16.septembrī Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā noritēja Dzejas dienu pasākums „Iesākums”. Un tiešām, zvaniņu skaņu izdzirdis, pasākuma iesākumā atkāpās lietus un ļāva Dzejas dienai notikt – kā iecerēts – pie rudens greznotās skolas ieejas un uz balkona.
„Iesākumā” muzicēja skolas flautas klases audzēkņi: Anna Evelīna Ivanovska, Dārta Justīne Kolāte, Arina Sevastjanova, Voicehs Rafaels Ivanovskis, Anna Jupite (savas skolotājas – Daces Bičkovskas un koncertmeisteres Madaras Kalniņas – rosināti.) Flautas klases audzēkņu vidū atradās arī pārsteigums visiem, mazā dzejniece Dārta Justīne Kolāte, kura tik pārliecinoši norunāja savu dzejoli par rudens lapu čaboņu, ka klausītāji uzreiz atzina- jā, dzejolis ir tieši par šo laiku!
Ar poētisku sveicienu no Raiņa „jaunu dienu zemes” – Latgales, bija ieradušies Raiņa bērnības mājas Berķeneles, Daugavpils novada teātra studijas „Berķeneles kamolītis” bērni un jaunieši. Viņi parādīja savu improvizāciju – Imanta Ziedoņa „Pasaku par Pogu”.
„Mūsu katra kā dzejas drauga iesākums ir sācies ilgi pirms šodienas,” uzsvēra pasākuma vadītāji Kristīne Preimane un Viesturs Rencis, tāpēc klātesošie tika aicināti norunāt savus sirdsdzejoļus, ko ar mīlestību un azartu veica skolas direktore Karmena Ziemele un „kamolīša” režisors Ivars Brakovskis.
Rudens vitamīnu – ābolu, kā arī dzejas vitamīnu – Raiņa aforismu – stiprināti, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, skolotāji, vecāki, jaunie aktieri un klātesošie dzejas mīļotāji, atklāja jauno Dzejas gadu – iešūpojot nākošā gada vēl neaprakstīto balto lappusi, un cerot, ka tas būs idejām bagāts.
„Iesākums” beidzās ar jaunā dzejas gada atklāšanu, pārgriežot lentu, pie kuras Dzejas dienu dalībnieki bija piešuvuši pogas, tā simbolizējot jaunās tradīcijas „piešūšanu” šai vietai. Savukārt skolas direktore Karmena Ziemele, novēlēja visiem radošumu un mudināja dzejot pašiem, lai nākamruden skanētu savējo – pašu skolas audzēkņu dzeja, jo turpmāk Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā Dzejas dienas iecerēts rīkot katru septembri, tāpat kā mums – Latvijas meža dienestam – ir iecere atbalstīt šo jauniesākušos tradīciju arī turpmākajos gados un ir paties prieks par doto iespēju Daugavpils novada bērniem piedalīties jaunās tradīcijas tapšanā.

0

Šobrīd, kad mūsu saimnieciskā darbība ir nesusi panākumus un esam uzsākuši atbalsta programmu, mēs atradām iespēju sniegt kau nelielu, tomēr vajadzīgu pienesumu mazajiem kuldīdzniekiem.
LMD izvēle bija sniegt atbalstu Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādei “Cīrulītis”, jo, kaut pateicoties Kuldīgas pašvaldības darbībai, bērnudārzs darbojas jaunās un skaistās telpās, tomēr naudas ne vienmēr pietiek bērnu attīstībai nepieciešamajām spēlēm un mācību līdzekļiem.
Lai bērns pinvērtīgi attīstītos, nepieciešams viņu gudri un ar interesi nodarbināt, tādējādi paverot mazulī radošuma pasauli. Bieži pedagogi liek lietā savu atjautību un izdomu, bērniem radot iespējas attīstīties ar pašdarinātiem vai dabas materiāliem.
Šādi centieni ir nenovērtējami, taču ir lietas, kuras ir vajadzīgas – papīrs, zīmuļi, krāsa, darba burtnīcas utt., lai darbu veiktu pinvērtīgi.
Bērnudārzā ir 10 grupiņas ar dažāda vecumu mazajiem audzēkņiem, tādēļ ir ļoti grūti par pašvaldības iedalīto budžetu sarūpēt visu nepieciešamo.
Mēs esam uzsākuši atbalstu bērnudārzam un ceram, ka to turpināsim, jo nav svarīgāka un tālejošāka darba, kā ieguldījums mūsu bērnu izglītošānā.

0

Latvijā ir daudz sportistu, kuri cenšas sasniegt panākumus ar smagu darbu un lielu aizrautību, bet mūsu uzmanību piesaistīja meitene, kuras talantu, darbaspējas un darba ētiku nevarētu apšaubīt neviens.
Laima Kaufiņa ir 19 gadus jauna divkārtēja Latvijas čempione, divkārtēja EMT Rullituur čempione ātrslidošanā ar skrituļslidām. 2012.gadā Pasaules ātrslidošanas kausā Čehijā iegūta 4. vieta, 2012.gadā SEB Tartu maratonā iegūta 3. vieta, 2012.gadā Berlīnes maratonā iegūta 22.vieta un 2013.gada Berlīnes pusmaratonā Laima ieguva 19.vietu.
Ar šo sporta veidu kā aizraušanos Laima nodarbojās jau no 14 gadu vecuma, lēni un pamatīgi strādājot pie savas izaugsmes, kas šobrīd ir pāraudzis profesionalitātē un apbrīnojamā prasmē sasniegt uzstādītos mērķus.
Lai pārbaudītu savus spēkus vēl lielākā konkurencē un nestu pasaulē mūsu dzimtenes vārdu, Laima ir gatava doties uz Pasaules čempionātu ātrslidošanā, kurš šogad notiks Beļģijā no 21.augusta līdz 31.augustam.
Svarīgākais ir tas, ka Laimas sportiskās karjeras pamatā galvenokārt ir ģimenes morālais un materiālais atbalsts, taču finansiālā situācija daudzsološam sportistam nedrīkst būt atkarīga vien no tuvāko cilvēku sociālā stāvokļa.
Latvijas Skrituļslidošanas federācija nebija spējīga finansiāli atbalstīt Latvijas sportisti, liedzot iespēju Laimai piedalīties Pasaules Čempionātā. Tā kā skrituļslidošana nav olimpiskais sporta veids, to atbalstīt valstiskā līmenī neuzņēmās neviens.
Šādā situācijā Latvijas meža dienests nevarēja neatbalstīt Laimu, lai Baltijas ātrākā ātrslidotāja varētu pārstāvēt Latviju Pasaules Čempionātā.
Kopīgi turēsim īkšķus par Laimu, lai viņai izdodas!