Par Latvijas mežiem

Meži Latvijā aizņem 2 965 118 ha. Pēc Valsts meže dienesta datiem, kas apkopoti MVR (par inventarizētajām platībām, kas tiek pakļautas saimnieciskajai darbībai, kuru regulē Meža likums), mežainums ir 50,3% (meža zemju  platības (3 247 763 ha) procentuālā attiecība pret valsts teritorijas kopējo platību). Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm (Eiropā meži vidēji aizņem 33% no sauszemes teritorijas). Latvijā valstij pieder mežs 1 489 523 ha platībā (50,2% no kopējās), savukārt pārējiem īpašnieku mežu kopplatība ir 1 475 595 ha (49,8% no visu mežu platības).

Meža zemes sastāv no:

  • meža 2 965 119 ha (45,9%)
  • purviem 180 651 ha (2,8%)
  • laucēm 34 393 ha (0,54%)
  • pārplūdušiem klajumiem 13 938 ha (0,2%)
  • infrastruktūras objektiem 53 662 ha (0,8%)

Salīdzinot ar 1923.gadu, kad mežainums Latvijā bija 23%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 50,2%. Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju  dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana.

Kopējais mežā augošās koksnes apjoms.
Latvijas mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ir vērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas, sugu sastāvs . Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki - priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu - 30%, baltalkšņu - 7% un apšu - 4%.

tabula

Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m3 gadā. Ikgadu zināms daudzums koksnes tiek nocirsts, veicot izaugušās koksnes ražas ievākšanu galvenajā cirtē, kā arī  cērtot kokus kopšanas un sanitārajās cirtēs paliekošās mežaudzes stāvokļa uzlabošanai.


(Avots: valsts meža dienests)

 

Noderīga informācija:

Meža zemes kategoriju veidi

Nosaukums

Saīsinājums

Mežs

Mežs

Degums

Degums

Iznīkusi audze

Izn.audze

Vējgāzes

Vējgāzes

Izcirtums

Izcirtums

Purvs

Purvs

Sūnu purvs

S_purvs

Zāļu purvs

Z_purvs

Pārejas purvs

P_purvs

Lauce

Lauce

Meža dzīvnieku barošanas lauce

M_dzīvn_l

Virsājs

Virsājs

Smiltājs

Smiltājs

Pārplūstošs klajums

Pārpl_klaj

Zeme zem infrastruktūras objektiem

Zem_infr_o

Ceļš

Ceļš

Stiga

Stiga

Kvartālstiga

Kv_stiga

Mineralizēta josla

Min_josla

Grāvis

Grāvis

Kanāls

Kanāls

Grāvju trase

Gr_trase

Citi meža infrastruktūras objekti

Citi_infr

Sēklu plantācijas

Sēkl_plant

Rekultivēta zeme

Rek_zeme

Ūdenskrātuve

Ūdens_krāt

Atpūtas vieta

Atpūtas_v

Citas speciālas nozīmes zemes

Spec_noz_z

 

Mežaudžu un pameža sugas

MEZ_SUGA

Nr

S, Lm, Lc

Nosaukums

Saīsinājums

Mežaudžu sugas

1

S

Priede

P

2

S

Egle

E

3

Lm

Bērzs

B

4

Lm

Melnalksnis

M

5

Lm

Apse

A

6

Lm

Baltalksnis

Ba

7

Lc

Ozols (parastais)

Oz

8

Lc

Osis

Os

9

Lc

Liepa

L

10

S

Lapegle

Le

11

S

Citas priedes (Banksa, Veimuta)

Pc

12

S

Citas egles (Kanādes egle, duglāzija)

Ec

13

Lc

Goba, Vīksna

G

14

Lc

Dižskābardis

Ds

15

Lc

Skābardis

Sk

16

Lm

Papele

Pa

17

Lm

Vītols

18

Lm

Blīgzna

Bl

19

S

Ciedru priede

Cp

20

S

Baltegle

Be

21

Lc

Kļava

K

22

 

Saldais ķirsis

Ķ

23

 

Mežābele

Me

24

 

Bumbiere

Bu

25

 

Duglāzija

Du

26

 

Īve

Ī

 

 

Pameža sugas

 

1

 

Kārkli

Kārkli

2

 

Paegļi

Paegļi

3

 

Pīlādži

Pīlādži

4

 

Krūkļi

Krūkļi

5

 

Lazdas

Lazdas

6

 

Ievas

Ievas

7

 

Sausserži

Sausser

8

 

Irbenes

Irbenes

9

 

Segliņi

Segliņi

10

 

Ribes sp.

Ribes_s

11

 

Korintes

Korinte

12

 

Vilkābeles

Vilkābeles

13

 

Jasmīni

Jasmīni

14

 

Plūškoki

Plūškoki

15

 

Spirejas

Spirejas

16

 

Ceriņi

Ceriņi

17

 

Klintenes

Klintenes

18

 

Bārbeles

Bārbeles

19

 

Grimoņi

Grimoņi

20

 

Rozes

Rozes

21

 

Dzeltenā akācija

Dz_akācija

 

 

Citas introducētās sugas

 

1

 

Citi ozoli

Ozc

2

 

Citas liepas

Lc

3

 

Citas kļavas

Kc

4

 

Citi oši

Osc

5

 

Citas gobas, vīksnas

Gc

6

 

Riekstkoki

R

7

 

Zirgkastaņi

Z

 

Mežaudžu vecuma klases un vecuma grupas

Koku sugas

Bonitātes

Vecuma klase, intervāls, gadi

Vecuma grupas

jaunaudzes

vidēja vecuma audzes

briestaudzes

pieaugušas audzes

pāraugušas audzes

Ozols

Ia , I

20

I – II *

1 – 40*

III – IV

41 - 80

V

81 - 100

VI – VII

101 - 140

VIII+**

141+ **

II, III, IV, V, VI

20

I – II

1 - 40

III – V

41 - 100

VI

101 - 120

VII – VIII

121 - 160

IX+

161+

Priede,

Lapegle

Ia, I, II, III

20

I – II

1 - 40

III – IV

41 - 80

V

81 - 100

VI – VII

101 - 140

VIII+

141+

IV, V, VI

20

I – II

1 - 40

III – V

41 - 100

VI

101 - 120

VII – VIII

121 - 160

IX+

161+

Egle, Osis

Ia, I, II, III, IV, V, VI

20

I – II

1 - 40

III

41 – 60

IV

61 - 80

V – VI

81 - 120

VII+

121+

Bērzs

Ia, I, II, III

 

10

I – II

1 - 20

III – VI

21 - 60

VII

61 - 70

VIII – IX

71 - 90

X+

91+

IV, V, VI

I – II

1 - 20

III – IV

21 - 40

V

41 - 50

VI – VII

51 - 70

VIII+

71+

Melnalksnis

Ia, I, II, III, IV, V, VI

10

I – II

1 - 20

III – VI

21 - 60

VII

61 - 70

VII – IX

71 - 90

X+

91+

Apse

Ia, I, II, III, IV, V, VI

10

I – II

1 - 20

III

21 - 30

IV

31 - 40

V – VI

41 - 60

VII+

61+

Liepa

Ia, I, II, III, IV, V, VI

10

I – II

1 - 20

III – VII

21 - 70

VIII

71 - 80

IX – X

81 - 100

XI+

101+

 

* vecuma klases                                        ** šajā vecuma grupā ieskaita arī visas vecākās vecuma klases

* mežaudžu vecums, gadi                         ** šajā vecuma grupā ieskaita arī visas audzes, kas ir vecākas par šo vecumu

Vecuma grupa

Nr.

Nosaukums

Saīsinājums

1

Jaunaudzes

Jaunaudzes

2

Vidēja vecuma audzes

Vid_vec_a

3

Briestaudzes

Br_audzes

4

Pieaugušās audzes

Pieaug_a

5

Pāraugušās audzes

Pāraug_a

Augšanas apstākļu tipi

Nr.

Nosaukums

Saīsinājums

 

Sausieņi

 

 

Sils

Sl

 

Mētrājs

Mr

 

Lāns

Ln

 

Damaksnis

Dm

 

Vēris

Vr

 

Gārša

Gr

 

Slapjaiņi

 

 

Grīnis

Gs

 

Slapjais mētrājs

Mrs

 

Slapjais damaksnis

Dms

 

Slapjais vēris

Vrs

 

Slapjā gārša

Grs

 

Purvaiņi

 

 

Purvājs

Pv

 

Niedrājs

Nd

 

Dumbrājs

Db

 

Liekņa

Lk

 

Āreņi

 

 

Viršu ārenis

Av

 

Mētru ārenis

Am

 

Šaurlapu ārenis

As

 

Platlapu ārenis

Ap

 

Kūdreņi

 

 

Viršu kūdrenis

Kv

 

Mētru kūdrenis

Km

 

Šaurlapju kūdrenis

Ks

 

Platlapju kūdrenis

Kp

 

  • normāla mitruma minerālaugsnēm - sausieņi
  • slapjām minerālaugsnēm - slapjaiņi
  • nosusinātām minerālaugsnēm - āreņi
  • slapjām kūdras augsnēm - purvaiņi
  • nosusinātām kūdras augsnēm - kūdreņi

Mežaudzi veido kokaudze, pamežs jeb krūmu stāvs un paauga.

Kokaudzi iedala vienkāršās jeb vienstāva un saliktās jeb vairākstāvu audzēs. Mūsu apstākļos saliktās audzes parasti veido divus stāvus.

A1 jeb pirmo stāvu veido koki, kuru augstums h ir lielāks par 0.75 no kokaudzes vidējā augstuma H.

A2 jeb otro stāvu veido koki, kuru augstums h ir robežās no 0.5 līdz 0.75 no vidējā augstuma H.
Paaugu (Pg) veido tie koki, kuri ir zemāki par 0.5 no H un dotajā ekosistēmā ir spējīgi nākotnē veidot kokaudzes pirmo vai otro stāvu.
Pamežu (Pm) veido krūmi un koki, kas aizņem to pašu telpu ko paauga, bet dotajos apstākļos nevar veidot pilnvērtīgu kokaudzi.

 

Kokaudzes raksturojums

Kokaudzes kvantitatīva raksturošana (taksācija) tiek veikta pa stāviem.

Ikvienai konkrētā stāva koku sugai tiek noteikts vidējais caurmērs (D), vidējais augstums (H), šķērslaukums (G), koku skaits (N) un krāja (M). Šim nolūkam meža fitocenozes raksturīgā vietā ierīko 0.25 ha lielu taisnstūrveida parauglaukumu, ko no pārējās fitocenozes daļas norobežo ar maikstīm.

 

Vidējais caurmērs (D)
Aprēķina kā vidējo aritmētisko no 20–25 koku apkārtmēru (C) mērījumiem.
Mērīšanu veic 1.3 m (krūšu) augstumā no sakņu kakla, izmantojot drēbes ruleti vai aukliņu.
Summāro apkārtmēru garumu (L) ievieto formulā, iegūstot vidējā caurmēra tuvinātu vērtību (D), kuru izsaka centimetros.

 

Vidējais augstums (H)
Aprēķina kā 4–5 vidēja resnuma koku augstuma mērījumu vidējo vērtību.

  • Sugu grupējumi:

− priede - priede, lapegle, citas priedes, ciedru priede,

− egle - egle, citas egles, baltegle,

− ozols,

− osis - osis, goba, vīksna, dižskābardis, skābardis, kļava,

− bērzs,

− melnalksnis,

− liepa,

− apse - apse, papele,

− baltalksnis - baltalksnis, vītols, blīgzna.

 

Šķērslaukums (G)
Visu koku šķērslaukumu (g) summa 1.3 m augstumā no sakņu kakla, ko izsaka m2/ha. Katra atsevišķa koka šķērslaukumu iegūst, izmērot caurmēru jeb diametru (d) un aprēķinot pēc formulas g=0.7854d2.

Tālāk aprēķina kopējo šķērslaukumu parauglaukumā un, vadoties no parauglaukuma lieluma, pārrēķina uz hektāru.

 

Kokaudzes krāja (M)
Atsevišķo koku stumbru tilpumu summa, ko izsaka m3/ha.

Aprēķina pēc formulas M=k*G*(H+4), kur
G – audzes šķērslaukums,
H – audzes vidējais augstums,
k – koeficients, kura vērtība atkarīga no koku sugas.

Bonitāte

Rādītājs, kas raksturo dotās audzes produktivitāti.

Bonitāti nosaka pēc I stāva valdošās sugas vidējā augstuma un vecuma. Šim nolūkam izmanto īpašas t.s. augšanas gaitas tabulas.

Bonitātes klases apzīmē ar romiešu cipariem un burtu indeksiem. Sākot no produktīvākās, izšķir Ia, Ib, I, II, III, IV, V bonitātes klases.

 

Nosaukums

Saīsinājums

0

Ia

1A

1

I

1

2

II

2

3

III

3

4

IV

4

5

V

5

6

Va

5A

 

Biezība

Rādītājs, kurš raksturo, cik pilnīgi dotā suga izmanto augšanas telpu.

To nosaka kā attiecību starp audzes konkrēto un teorētisko šķērslaukumu. Konkrēto šķērslaukumu nosaka dotajā audzē, bet teorētisko nolasa augšanas gaitas tabulās atbilstoši koku sugai un bonitātes klasei.

Audzi sauc par retaini, ja tās biezība ir zemāka vai vienāda par 0.2, par zemas biezības ja tā ir 0.3–0.4, vidējas biezības – 0.5–0.7, bet lielas biezības – 0.8–1.0.

 

Meža likums

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Meža likums

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ainavu cirte — cirtes veids ainavas elementu saskatāmības un pieejamības nodrošināšanai;

2) apliecinājums — Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

3) atmežošana — personas darbības izraisīta meža pārveidošana citā zemes lietošanas veidā;

4) atmežošanas cirte — cirtes veids mežā tādu darbību īstenošanai, kuru dēļ tiek mainīts zemes lietošanas veids;

5) augu daļas — stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, izpreparējumi mikropavairošanai, pumpuri, noliektņi, saknes, atvases un jebkuras stāda daļas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

6) bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi — biotopu un sugu aizsardzībai, izplatībai vai ekoloģisko funkciju nodrošināšanai nozīmīgas meža sastāvdaļas;

7) bonitāte — iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

8) cita cirte — cirtes veids, ko izmanto, ja cirte nepieciešama meža infrastruktūras un robežstigu izveidošanai un uzturēšanai, bīstamu koku novākšanai, dabas vērtību saglabāšanai;

9) dabiska brauktuve — ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām;

10) galvenā cirte — cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

11) galvenās cirtes caurmērs — mežaudzes valdošās koku sugas pirmā stāva koku vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kas jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

12) galvenās cirtes vecums — mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kas jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

13) meža ilgtspējīga apsaimniekošana — meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas saglabā meža bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu tagadnē un nākotnē, spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, nacionālā un globālā līmenī, kā arī nerada draudus citām ekosistēmām;

14) izlases cirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

15) jaunaudze — skuju koku, ošu un ozolu mežaudze līdz 40 gadu vecumam, baltalkšņu mežaudze līdz 10 gadu vecumam, pārējo koku sugu mežaudzes — līdz 20 gadu vecumam;

16) kailcirte — galvenās cirtes izpildes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

17) kopšanas cirte — cirtes veids mežaudzes sastāva un paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu uzlabošanai;

18) kritiskais šķērslaukums — mežaudzes šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

19) meža aizsardzība — pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

20) meža atjaunošana — pasākumu kopums mežaudzes atjaunošanai meža platībā, kurā pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu;

21) meža bojājums — mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

22) meža ieaudzēšana — pasākumu kopums meža ieaudzēšanai zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs;

23) meža infrastruktūra — mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai;

24) meža inventarizācija — informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana;

25) meža reproduktīvā materiāla ieguves avots — atsevišķi koki, mežaudze, koku ģimenes vecāki (koki, no kuriem ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu iegūst pēcnācējus, vienu zināmu vecāku izmantojot kā sievišķo augu un to apputeksnējot ar viena vecāka vai vairāku zināmu vai nezināmu vecāku putekšņiem), sēklu ieguves plantācija, klons (koki, kas iegūti no viena indivīda, to veģetatīvi pavairojot) vai klonu maisījums (atsevišķu klonu maisījums noteiktās proporcijās);

26) meža reproduktīvais materiāls — mežsaimniecībai nozīmīgu koku sugu un to hibrīdu sēklu vienība (čiekuri, augļi un no tiem iegūtas sēklas stādāmā materiāla audzēšanai), augu daļas vai stādāmais materiāls (no sēklu vienībām, augu daļām vai mežeņiem izaudzēti augi), ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

27) meža tiesiskais valdītājs:

a) persona, kurai pēc noteiktas institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem,

b) persona, kura zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

28) Meža valsts reģistrs — valsts informācijas sistēma, kurā apkopo, glabā un aktualizē informāciju par mežu un tajā notikušo mežsaimniecisko darbību, tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm;

29) meža zeme — zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi;

30) mežaparks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes meža teritorija, kurā ir labiekārtojuma elementi un kuru sabiedrība izmanto rekreācijai;

31) mežaudze — mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

32) mežaudzes šķērslaukums — viena hektāra platībā augošo pirmā stāva (mežaudzes augstāko koku kopa, kuras augstums no stāva vidējā koku augstuma atšķiras ne vairāk par 20 procentiem) koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

33) mežaudzes vecums — mežaudzes valdošās koku sugas koku bioloģiskais vecums. Ja valdošās koku sugas koki mežaudzē ir dažāda vecuma, mežaudzes vecumu nosaka pēc to koku kopas bioloģiskā vecuma, kurai ir lielākā koksnes krāja;

34) mežs — ekosistēma visās tās attīstības stadijās, kur galvenais organiskās masas ražotājs ir koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz piecus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainaga projekcija ir vismaz 20 procentu no mežaudzes aizņemtās platības;

35) minimālais šķērslaukums — mazākais mežaudzes šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka produktīva mežaudzes attīstība;

36) nacionālais meža monitorings — meža resursu un vides stāvokļa novērošanas, analīzes un prognozēšanas sistēma, kurā tiek izmantotas zinātniskas metodes;

37) neproduktīva mežaudze — mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ;

38) parks — sabiedriskas vai kultūrvēsturiskas nozīmes dabas objekts, kurā ir dabas elementu, būvju un mazo arhitektūras formu daudzveidība un īpaši veidota infrastruktūra;

39) plantāciju meži — ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

40) rekonstruktīvā cirte — cirtes veids neproduktīvas mežaudzes nociršanai vienlaidus vai izlases veidā;

41) sanitārā cirte — cirtes veids meža veselības stāvokļa uzlabošanai, cērtot meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus vienlaidus vai izlases veidā;

42) sēklu ieguves plantācija — atlasītu klonu vai koku ģimeņu vecāku stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts, lai dotu biežu, bagātīgu un viegli novācamu sēklu ražu;

43) valdošā koku suga — koku suga, kurai mežaudzes pirmajā stāvā ir vislielākā koksnes krāja;

44) zinātniskās izpētes meži — Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir:

1) veicināt meža ekonomiski, ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nodrošinot vienādas tiesības, īpašuma tiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus;

2) reglamentēt valsts meža zemes pārvaldības un atsavināšanas nosacījumus.

(2) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, mikroliegumu un aizsargjoslu apsaimniekošanā papildu nosacījumus paredz citi normatīvie akti.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanai, ievērojot Paneiropas meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritērijus un indikatorus.

(4) Pilsētu un ciemu teritorijā meža apsaimniekošanas papildu nosacījumus paredz arī pašvaldību saistošie noteikumi.

(5) Meža apsaimniekošana nedrīkst būt pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir:

1) zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs;

2) citas zemes lietošanas kategorijas zeme 0,5 hektāru un lielākā platībā, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri un kur mežaudzes šķērslaukums ir vienāds ar vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu;

3) mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi un lauces, tam piegulošie un tajā ietilpstošie meža infrastruktūras objekti un purvi.

(2) Uz zemes vienību, kuras Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētais lietošanas veids ir mežs ar platību ne lielāku par 0,12 hektāriem (izņemot gadījumus, kad mežs atrodas uz valsts meža zemes), ja uz tās atrodas būves un tā aizņem teritoriju, kuru vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēts (atļauts) izmantot apbūvei, attiecas vienīgi šā likuma I, XI un XII nodaļa.

(3) Uz šā likuma 12.panta trešajā daļā minētajiem kokiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem neattiecas koku ciršanas prasības.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013. Pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 22.punktu)

3.1 pants

Par mežu neuzskata:

1) zemi, ko aizņem esošu autoceļu zemes nodalījuma josla, dzelzceļa zemes nodalījuma josla, elektrisko tīklu un elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju trase, gāzes vadu, naftas vadu trase, ūdensvadu trase un kapsēta, kā arī mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindu, kuras platums ir mazāks par 20 metriem, augļu dārzu, parku, kokaudzētavu;

2) atsevišķi no meža esošu platību, kas atbilst meža definīcijai šā likuma 1.panta 34.punkta izpratnē un ir mazāka par 0,5 hektāriem.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 33.punktu)

4.pants

(1) Šis likums attiecas uz:

1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.

(2) Valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šīs sabiedrības akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" atsavina meža zemi, tikai pamatojoties uz ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu. Uz akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi šā likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi.

(21) Uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstāmās un zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes apsaimniekošana un aizsardzība ir Dabas aizsardzības pārvaldes kompetencē.

(3) Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” kapitāla daļu turētāji nosaka Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu raksturojošos rādītājus un uzrauga to sasniegšanu akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbībā.

(4) Ne retāk kā reizi piecos gados vai pēc Ministru kabineta pieprasījuma konkrētas situācijas izvērtēšanai Zemkopības ministrija sagatavo Ministru kabinetam ziņojumu par Meža politikā formulēto mērķu sasniegšanu. Ziņojumā ietverama informācija par:

1) meža kā kapitāla novērtējumu un tā izmaiņām;

2) bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža vidē;

3) sabiedrības un meža īpašnieku interešu ievērošanu meža sociālo vērtību izmantošanā.

(5) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006., 16.12.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

II nodaļa
Tiesības uzturēties mežā

5.pants

(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi un ja tajā nav ierīkotas speciālas nozīmes plantācijas vai iežogotas meža platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē un aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, kā arī nacionālā meža monitoringa vai vides monitoringa veicējiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā, ja nepieciešams, uzrādot dienesta vai darba apliecību.

(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

6.pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

III nodaļa
Koku ciršana

7.pants

Kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtē, kopšanas cirtē, rekonstruktīvajā cirtē, sanitārajā cirtē, atmežošanas cirtē, ainavu cirtē un citā cirtē.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

8.pants

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu ārpus meža. Noteikumos nosaka:

1) kārtību koku ciršanai ārpus meža;

2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā;

3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta.

(2) Vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Zaudējumu atlīdzību ieskaita vietējās pašvaldības budžetā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

Valdošā koku suga

Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes

I un augstāka

II–III

IV un zemāka

Ozols

101

121

121

Priede un lapegle

101

101

121

Egle, osis, liepa, goba, vīksna un kļava

81

81

81

Bērzs

71

71

51

Melnalksnis

71

71

71

Apse

41

41

41

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

(2) Kailcirte ir atļauta gadījumos, kad vienā zemes vienībā esošajos mežos:

1) plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību kopā ar tai piegulošajās platībās esošajām visām mežaudzēm, kuras:

a) nav atzītas par atjaunotām un kurām vēl nav iestājies normatīvajos aktos noteiktais atjaunošanas termiņš,

b) ir atzītas par atjaunotām, bet nav sasniegušas normatīvajos aktos noteikto vecumu,

c) nav atzītas par atjaunotām noteiktajā termiņā, bet kuru kopplatība ir mazāka par vienu hektāru;

2) plānotās kailcirtes platībai nav piegulošu mežaudžu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību;

3) plānotās kailcirtes platībai piegulošajās platībās esošās mežaudzes ir atjaunotas un sasniegušas vismaz normatīvajos aktos noteikto vecumu un plānotās kailcirtes platība nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto maksimālo kailcirtes platību.

(3) Ja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošs mežs tiesiska darījuma rezultātā tiek sadalīts divās vai vairākās daļās, tad septiņu gadu laikā no tā sadalīšanas brīža pēc katras sadales izveidotajai meža daļai tāpat kā mežam pirms tā sadalīšanas piemērojami šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi un 13.pantā minētie noteikumi.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

10.pants

(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu.

(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

11.pants

Ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu, mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas. Šā panta nosacījumi neattiecas uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos nav atļauta sanitārā cirte pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas vai sanitārā cirte izlases veidā. Veicot šajā pantā minēto koku ciršanu pārējās teritorijās, kurās ir aizliegta rekonstruktīvā cirte, galvenā cirte vai kailcirte, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

12.pants

(1) Lai uzsāktu koku ciršanu mežā, nepieciešams apliecinājums. Apliecinājums nav nepieciešams:

1) tādu koku ciršanai, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem;

2) koku ciršanai kopšanas cirtē jaunaudzēs līdz 20 gadu vecumam;

3) ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu, sauso un vēja gāzto koku ciršanai, saglabājot normatīvajos aktos par koku ciršanu un dabas aizsardzību noteiktos sausos un kritušos kokus. Katru gadu pirms šādu koku ciršanas uzsākšanas, bet ne biežāk kā reizi gadā meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir par koku ciršanu paziņot Valsts meža dienestam;

4) robežstigu ierīkošanai un uzturēšanai;

5) šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā.

(2) Apliecinājumu neizsniedz, ja:

1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis šā likuma 29.panta otrajā daļā noteikto informāciju;

3) iegūtās īpašuma tiesības nav nostiprinātas zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda, izņemot gadījumus, kad:

a) paredzēta sanitārā cirte,

b) ieguvēja ir valsts;

4) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav samaksājis naudas sodu par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem un nav atlīdzinājis mežam nodarītos zaudējumus. Apliecinājumu izsniedz pēc naudas soda samaksas un mežam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

(3) Lai nodrošinātu infrastruktūras darbību:

1) ja koku ciršana nepieciešama ārkārtējās situācijās:

a) koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu,

b) ārkārtējās situācijas seku likvidētājs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

2) ja koku ciršana nepieciešama situācijās, kad koki ir uzkrituši uz infrastruktūras vai noliekušies tādā mērā, ka tie vai to zari traucē infrastruktūras darbību:

a) koku ciršanu var sākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam un Dabas aizsardzības pārvaldei, ja darbība veicama īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu un neitrālo zonu,

b) avārijas situācijas novērsējs nedēļas laikā pēc koku ciršanas informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju;

3) ja koku ciršana nepieciešama ekspluatācijas aizsargjoslās situācijās, kad koki potenciāli var apdraudēt infrastruktūras darbību, kokus cērt saskaņā ar Aizsargjoslu likumā un attiecīgā objekta aizsargjoslas noteikšanas metodikā norādīto kārtību.

(4) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja zemes vienībā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus, kā arī gadījumus, kad tiek veikta sauso, bojāto un vēja gāzto koku ciršana normatīvajos aktos par koku ciršanu noteiktajā kārtībā.

(5) Aizliegts nocirst kokus, kas sasnieguši normatīvajos aktos par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām noteikto īpaši aizsargājamo koku — dižkoku — izmēru.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.01.2013. likumu, kas stājas spēkā 27.02.2013.)

13.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par koku ciršanu mežā, kuros nosaka:

1) galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus — mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu un galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās koku sugas un bonitātes;

2) maksimālo kailcirtes platību;

3) neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtību;

4) sauso, vēja gāzto, slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku ciršanas kārtību;

5) cirsmu sagatavošanas kārtību un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumus;

6) dabas aizsardzības prasības koku ciršanai;

7) koku ciršanas kārtību ainavu cirtē;

8) koku ciršanas kārtību atmežošanas cirtē;

9) koku ciršanas kārtību izlases cirtē;

10) kārtību, kādā izsniedzams apliecinājums koku ciršanai, un tā derīguma termiņu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

14.pants

Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

IV nodaļa
Meža nekoksnes vērtību izmantošana

15.pants

Meža nekoksnes vērtības ir šādas:

1) materiālās vērtības - ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;

2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.

16.pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6.panta noteikumus.

(4) Noteikumus par meža apsaimniekošanu iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

V nodaļa
Meža reproduktīvais materiāls

17.pants

Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.

18.pants

Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.

19.pants

Meža atjaunošanā vai ieaudzēšanā atļauts izmantot konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes meža reproduktīvo materiālu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

20.pants

(1) Atļauts pārdot tikai sertificētu meža reproduktīvo materiālu.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka:

1) prasības meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijai un reģistrācijai un reproduktīvā materiāla ieguves avotu atestācijas un reģistrācijas kārtību;

2) prasības meža reproduktīvā materiāla sertificēšanai un meža reproduktīvā materiāla sertificēšanas kārtību;

3) prasības meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecībai un izmantošanai un meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību;

4) kārtību, kādā tiek noteikts aizliegums pārdot meža reproduktīvo materiālu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

20.1pants

Uz meža koku sēklu ieguves plantācijām neattiecas meža atjaunošanas un koku ciršanas noteikumi.

(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)

VI nodaļa
Meža atjaunošana un ieaudzēšana

21.pants

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir atjaunot mežaudzi pēc cirtes vai citu faktoru ietekmes, ja mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu, kā arī nodrošināt atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes kopšanu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

22.pants

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.

23.pants

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

24.pants

(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.

(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.

(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

25.pants

Ministru kabinets izdod meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumus, kuros nosaka:

1) meža atjaunošanas termiņu;

2) kārtību, kādā mežaudzi atzīst par atjaunotu vai ieaudzētu;

3) atjaunotās un ieaudzētās jaunaudzes kopšanas termiņu;

4) kārtību, kādā atjaunoto vai ieaudzēto jaunaudzi atzīst par koptu;

5) kārtību, kādā meža reproduktīvo materiālu izmanto meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

6) plantāciju meža ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un tā koku ciršanas kārtību.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

VII nodaļa
Meža aizsardzība

26.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:

1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;

2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.

27.pants

Ārkārtējā situācijā meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatīšanās dēļ Valsts meža dienests var ierosināt šā likuma 26.pantā minētajām personām:

1) pārtraukt vai atlikt koku jebkāda veida ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtējās situācijas seku likvidēšanai;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

28.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā, kuros nosaka:

1) meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

2) kārtību, kādā izsludināma ārkārtējā situācija meža ugunsgrēka, meža kaitēkļu savairošanās vai slimību masveida izplatīšanās dēļ;

3) kārtību, kādā kontrolējama meža sanitārā stāvokļa prasību ievērošana.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

VIII nodaļa
Informācija par mežu un meža apsaimniekošanas plāns

29.pants

(1) Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju.

(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās informācijas iesniegšanu Valsts meža dienestam un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(4) Par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs meža inventarizācijas veicējs.

(5) Meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Piektā daļa stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 25.punktu)

29.1 pants

(1) Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” visā valsts teritorijā veic nacionālo meža monitoringu, iegūstot statistisko informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā arī meža un vides faktoru (biotisko, abiotisko, antropogēno faktoru) mijiedarbību.

(2) Nacionālā meža monitoringa saturu un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Nacionālo meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un Eiropas Savienības piešķirtiem līdzekļiem.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

30.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu. Meža inventarizācijas informācija par konkrētā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ierobežotas pieejamības informācija.

31.pants

(1) Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro:

1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;

2) šā likuma 35.pantā noteiktās prasības;

3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;

4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

(2) Meža apsaimniekošanas plāna saturu, derīguma termiņu, izstrādes un apstiprināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

31.1 pants

(1) Valsts meža apsaimniekošana notiek saskaņā ar meža apsaimniekotāja izstrādātu un attiecīgās institūcijas vai apsaimniekotāja valdes apstiprinātu meža apsaimniekošanas plānu, nodrošinot koksnes resursu maksimāli vienmērīgu un ilgtspējīgu izmantošanu, radot labvēlīgu vidi ekonomikas attīstībai, saglabājot meža ekoloģisko vērtību un apmierinot sabiedrības sociālās vajadzības.

(2) Valsts meža apsaimniekošanas plānā paredz mežsaimniecisko darbu apjomu un izvietojumu teritorijā, ievērojot meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus un nodrošinot sabiedrības līdzdalību.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Pants stājas spēkā 01.01.2015. Sk. Pārejas noteikumu 30. un 32.punktu)

32.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts un Eiropas Savienības finansējuma vai līdzfinansējuma saņemšanai mežsaimniecības attīstībai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(14.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.05.2005.)

33.pants

(Izslēgts ar 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2005.)

34.pants

(1) Ministru kabinets izdod meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumus, kuros nosaka:

1) meža inventarizācijas saturu un kārtību, kā arī gadījumus, kad veicama atkārtota meža inventarizācija;

2) Meža valsts reģistra uzturēšanas un meža inventarizācijas datu aktualizācijas kārtību;

3) informāciju, ko meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs sniedz Valsts meža dienestam, un šīs informācijas sniegšanas kārtību.

(2) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības, kādas izvirzāmas meža inventarizācijas veicēju profesionālajai kvalifikācijai, kā arī sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

IX nodaļa
Dabas aizsardzība mežā

35.pants

(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).

(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā;

5) veicinātu meža noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

35.1 pants

(1) Meža koku sugu ģenētiskās daudzveidības saglabāšanai izveido ģenētisko resursu mežaudzes.

(2) Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

36.pants

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos papildus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām ir nosakāmi un saglabājami bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

37.pants

Ministru kabinets izdod noteikumus par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā, kuros nosaka:

1) vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā;

2) aprobežojumus aizsargjoslās ap purviem;

3) bioloģiski nozīmīgo meža struktūras elementu noteikšanas un saglabāšanas nosacījumus;

4) saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

38.pants

(Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

IX1 nodaļa. Parki un mežaparki

(Nodaļa 13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

38.1 pants

Parku meža zemē izveido saskaņā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem pēc noteikta plāna vai projekta, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai un izklaidei piemērotus dabas objektus. Parkam ir nepieciešama regulāra kopšana un atjaunošana, lai uzturētu tā funkcijas un kvalitāti.

38.2 pants

(1) Mežaparku izveido, lai nodrošinātu sabiedrības atpūtai, sportam un izklaidei piemērotus apstākļus mežā, un to apsaimnieko tādā apjomā, lai saglabātu meža ekosistēmu un nepasliktinātu teritorijas estētisko, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību.

(2) Mežaparkā ir aizliegta kailcirte.

38.3 pants

(1) Parku un mežaparku izveido vietējā pašvaldība pēc vienošanās ar zemes īpašnieku, izdodot saistošos noteikumus par konkrēta parka vai mežaparka izveidošanu, apsaimniekošanu un aizsardzību. Saistošos noteikumus vietējā pašvaldība saskaņo ar zemes īpašnieku, ja mežaparku izveido ārpus pašvaldības zemes, un ar Dabas aizsardzības pārvaldi, ja parku vai mežaparku izveido īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(2) Zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkā.

38.4 pants

(1) Ministru kabinets izdod noteikumus par parkiem un mežaparkiem, kuros nosaka:

1) kārtību, kādā mežā izveidojami parki un mežaparki;

2) parku un mežaparku apsaimniekošanas pamatprincipus;

3) kārtību, kādā piešķirama un aprēķināma kompensācija par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mežaparkos.

(2) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos uz mežaparku neattiecas koku ciršanas, meža reproduktīvā materiāla, meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi.

X nodaļa
Apliecinājuma izsniegšana

(Nodaļa izslēgta ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

XI nodaļa. Atmežošana

(Nodaļas nosaukums 13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

41.pants

(1) Platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kompensācija neattiecas uz personu, kas mežā veic meža infrastruktūras objektu būvniecību un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu.

(3) Kompensācijas noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

42.pants

Kompensāciju pilnā apmērā ieskaita valsts pamatbudžetā (Meža attīstības fondā), un to atļauts izmantot mežsaimniecības atbalsta programmu finansēšanai, lai veicinātu oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanu, piemērošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu normatīvajos aktos par Meža attīstības fondu noteiktajā kārtībā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

XII nodaļa
Meža valsts pārvalde

43.pants

(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:

1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža nozares politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus, nodrošina visu interešu grupu informētību, kā arī veicina mežsaimnieku un meža īpašnieku zināšanu un prasmju pilnveidošanu ilgtspējīgai meža apsaimniekošanai;

2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;

3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas izstrādā dabas aizsardzības politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus;

4) Dabas aizsardzības pārvalde, kas kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus Latvijas Natura 2000 — Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās.

(2) Valsts ar tās institūcijām un ar valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un meža nozares attīstību.

(3) Meža nozares atbalsta, attīstības un zinātniskās izpētes, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmu un projektu finansēšanai izveido Meža attīstības fondu. Meža attīstības fonda pārvaldīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2005., 16.02.2006., 19.12.2006., 06.05.2010., 16.12.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

43.1 pants

(1) Par mežsaimnieciskām darbībām — apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu — maksājama valsts nodeva.

(2) Apmēru valsts nodevai par apliecinājuma, Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, atzinuma mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta, meža reproduktīvā materiāla ievešanas atļaujas izsniegšanu un tās maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

44.pants

(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.

(2) Valsts meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus.

(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:

1) (izslēgts ar 14.11.2008. likumu);

2) ja valsts meža zeme nepieciešama likumā "Par pašvaldībām" noteikto šādu pašvaldības autonomo funkciju veikšanai:

a) ceļu būvniecība,

b) kapsētu izveidošana vai paplašināšana,

c) parku ierīkošana un uzturēšana;

d) mežaparku ierīkošana un uzturēšana pilsētu un ciemu teritorijās;

3) privatizējot, kā arī atsavinot zemi ēku (būvju) īpašniekiem:

a) lauku apvidos — zemi, ko aizņem ēkas (būves) un pagalms, kā arī šo ēku (būvju) uzturēšanai nepieciešamo zemi līdz 0,5 hektāru platībā;

b) pilsētās — zemi, ko aizņem ēkas (būves) tādā platībā, kādā šī zeme ir ēku (būvju) īpašnieku likumīgā lietošanā (apbūvei), līdz 0,12 hektāru platībā.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2.punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai. Šī zeme nav tālāk atsavināma citām personām vai nododama privatizācijai, kā arī nav apgrūtināma ar lietu tiesībām. Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētā zeme privatizējama vai atsavināma Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Meža zemi, kura atzīta par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, atsavina zvērināts tiesu izpildītājs Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Šādā gadījumā nepiemēro šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos aizliegumus un ierobežojumus.

(7) Ja par bezmantinieku mantu atzīta meža zeme, zvērināts notārs izrakstu no notariālā akta grāmatas par mantojuma lietas izbeigšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūta arī Zemkopības ministrijai, kura 20 dienu laikā izvērtē, vai ir lietderīgi attiecīgo meža zemi iegūt valsts funkciju īstenošanai, un informē par to valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži".

(8) Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir pirmtiesības uz valstij piekrītošo meža zemi, kura atzīta par bezmantinieku mantu un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas. Šādu zemi tā var iegūt īpašumā par izsolē nosolīto cenu vai nenotikušas izsoles gadījumā — par izsoles sākumcenu. Kārtību, kādā īstenojamas pirmtiesības, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.02.2006., 14.11.2008., 13.10.2011. un 06.06.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2013.)

44.1pants

(1) Pašvaldībai piederošā vai piekrītošā meža zeme ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Pašvaldībai ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai vai atsavināšanai tai piekrītošo vai piederošo meža zemi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajos gadījumos, kā arī gadījumos, kad meža zeme nepieciešama rekreācijas vajadzībām.

(16.02.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.03.2006.)

45.pants

Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.

45.1 pants

Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai veicinātu līdzsvarotu meža nozares politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, tiek izveidota Meža konsultatīvā padome. Ministru kabinets nosaka padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

XIII nodaļa
Zinātniskās izpētes meži

46.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus apsaimnieko pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.

(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai, ilglaicīgo zinātniskās izpētes objektu infrastruktūras ierīkošanai un uzturēšanai, mežsaimniecības mācību prakses, demonstrējuma objektu un tālākizglītības norises atbalstam.

(3) Ieņēmumi no valsts zinātniskās izpētes mežiem ir Valsts meža dienesta ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi un tiek izmantoti atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

47.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus, izņemot valsts zinātniskās izpētes mežus, pārvalda un apsaimnieko zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta institūcija, kuras īpašumā vai valdījumā ir zinātniskās izpētes mežu platības.

(2) Valsts zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

48.pants

Uz zinātniskās izpētes mežiem, ja tas nepieciešams pētījumu veikšanai, neattiecas:

1) koku ciršanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla noteikumi;

3) meža atjaunošanas un ieaudzēšanas noteikumi;

4) meža aizsardzības noteikumi;

5) noteikumi par dabas aizsardzību meža apsaimniekošanā.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

49.pants

(1) Zinātniskās izpētes mežus izveido, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu.

(2) Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.

(3) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas un uzraudzības kārtību.

(13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

XIV nodaļa
Atbildība par meža apsaimniekošanas un
izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem

50.pants

(1) Par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.

(3) Ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij.

(4) Zaudējumu noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

Avots: www.likumi.lv, 07.2013

Dizains: Graphic.lv