Labdarība

Labdarība

Mēs visi dzīvojam vienā valstī, un redzot, kādā situācijā šobrīd atrodas liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju, LMD, kā aktīvs sabiedrības loceklis, nevar stāvēt malā.

Viens no mūsu uzstādītajiem uzdevumiem ir palīdzēt tiem, kam iet grūti un tiem, kas ir pelnījuši mūsu atbalstu, izveidojot ziedojumu sistēmu, kura atbilstu sabiedrības vēlmēm un tiktu balstīta uz LMD ienākumiem un morālām vērtībām.

Šobrīd mūsu stratēģija ir meklēt un atrast kultūras, mākslas, sporta, izglītības, jaunrades jomu pārstāvju, daudzbērnu un sociāli maznodrošināto ģimeņu, veco ļaužu un bērnu vidū tos, kam varam kaut nedaudz palīdzēt justies ieraudzītiem un atbalstītiem.

Palīdzību esam iecerējuši sniegt gan piešķirot naudas līdzekļus konkrētām vajadzībām, gan sarūpējot nepieciešamo inventāru, materiālu un citas vajadzīgas lietas katrā individuālajā gadījumā.

Sākot apzināt situāciju, esam pārliecināti, ka dodamies pareizā virzienā un ceram, ka iesaistīsieties mūsu aktivitātēs ar saviem piedāvājumiem un ieteikumiem, kam palīdzība būtu patiešām nepieciešama, sazinoties ar mums rakstot uz: labdariba@lmd.lv, vai sūtot pa pastu: AS Latvijas meža dienests, Cēsu iela 31, k3, Rīga, LV1012.

Gūt var ņemot,
Gūt var dodot.
Dodot gūtais – neatņemams.
/Rainis/

0

Artūrs Niklāvs Medveds ir 17 gadus vecs puisis no Aizputes, kurš aizrautīgi un ar labiem rezultātiem nodarbojas ar skriešanu jau 6 gadus.

Par viņa pnākumiem līdz šim liecina panāktie rezultāti:

Latvijas čempionāta 3000m stadiona skrējienā 2014.gadā tika iegūta 1vieta, 2015.gadā 1 vieta, 2016.gadā 1 vieta un 2017.gadā 1 vieta.

Latvijas čempionāta 3000m telpās skrējienā 2015.gadā tika iegūta 1 vieta, 2016.gadā 1 vieta, 2017.gadā 1 vieta.

Latvijas čempionāta 10km stadiona skrējienā 2017.gadā pieaugušo grupā iegūta 2 vieta.
Latvijas čempionāta 3000m skrējienā ar kavēkli 2017.gadā pieaugušo grupa iegūta 1 vieta, Starptautiskās sacensībās 2000m skrējienā ar kavēkli telpās iegūta 5 vieta.
Latvijas čempionāta 10km šosejas skrējienā 2017.gadā pieaugušo grupa iegūta 2 vieta.

Latvijas čempionātā krosa skrējienā 2015.gadā iegūta 1 vieta, 2016.gadā arī iegūta 1 vieta.
Eiropas čempionātā krosa skrējienā 2016.gadā iegūta 68 vieta.
Pasaules čempionātā skolu krosa slrējienā 2016.gadā iegūta 42 vieta.

Jaunā sportista sapnis ir kļūt par pasaules čempionu, un, ņemot vērā viņa mērķtiecību un jau augstos sportiskos sasniegumus, Latvijas meža dienests, sadarbībā ar mysport.lv, nolemta sniegt Artūram Niklāvam atbalstu jauna sporta aprīkojuma iegādē, lai tiktu radīti visi nepieciešamie apstākļi jaunieša mērķa un sapņa sasniegšanai!

0

Kā katru gadu, arī šogad 18. novembrī Latvijas dzimšanas dienā notika tradicionālais lāpu gājiens. Šogad tajā piedalījās vairāk nekā 20 000.

0

23. jūlijā projekts “Neviens nav aizmirsts” , ar Latvijas Meža dienesta atbalstu, devās apciemot pansionātu Allažos. Tas ir neliels pansionāts, kurā patstāvīgi uzturas ap 40 cilvēkiem. Jaukā pansionāta direktore Gaļina ieradās pie mums savā brīvdienā, lai kopīgi piedalītos pasākumā. Viņa mums pastāstīja, ka reizēm gadās, ka uz pansionātu atved cilvēkus kā uz rehabilitāciju pēc insulta vai citām slimībām, bet viņi tā pieķeras saviem pacientiem, ka nemaz negribas pēc tam laist tos uz mājām!

Pasākuma ietvaros sanāca ļoti interesants koncerts, kura ietvaros bija jaunās dziedātājas Jekaterinas debija kā arī tika izpildītas indiešu un austrumu dejas, lai uzburtu mazliet krāšņāku, dzīvespriecīgāku gaisotni . Kā ierasts koncerta izskaņā visus gaidījām uz cienastu, kuru ar mīlestību sagatavoja mūsu projekta dalībnieki, lai kopīgi patērzētu par dzīvi. Par dāvanām ar prieku parūpējās Latvijas Meža dienests, pansionātam tika sagādāti gan jauni trauki, gan čības, gan veļa. Ir liels prieks, ka mūsu sadarbība turpinās un varam sagādāt pansionātiem tik nepieciešamās lietas un ienest vairāk prieka!

0

30. Janvārī notika svētku, jā tieši tā – svētku brauciens uz Ķekavas pansionātu. Reizēm svētku dienās mēdz notikt tā, ka gaidi svētkus, tie ir klāt, bet svētku sajūta kā nav, tā nav. Bet te – parastā sestdienā atnāca paši jaukākie svētki! Tik daudz prieka sirdī! Un ne tikai pansionāta senioriem, personālam, bet arī visiem, kas aizbrauca ciemos uz Ķekavu. Galvenie “vaininieki” ir apburošā dziedātāja Irina Morgunova, jaukā Inese no Siguldas ar ģimeni un Aļonas Kolosovas deju kolektīvs “Karuselis”.

Nu jau neatņemama svētku daļa ir gardais cienasts un dāvanas. Šajā reizē meitenes bija sagatavojušas saldas griķu kotletītes, gardus keksiņus un kokosa bumbiņas.

Mūsu nu jau pastāvīgie atbalstītāji As Latvijas Meža dienests sagādāja pansionātam ļoti nepieciešamās lietas, kuras ar prieku nodevām pansionāta vadītājai. Tradicionālā un mūsu ciemošanās noslēguma daļa bija dvēseliskas un sirsnīgas sarunas, kas noris pašas no sevis. Daudz tādās sarunās atklājas senioru vientulība un pamestība. Retos gadījumos cilvēks ir pilnībā pieņēmis esošos apstākļus un ir apmierināts ar savu likteni, kas nu jau kā likumsakarība novērots, ka ticīgie ļaudis mēdz būt pietiekami aktīvi, priecīgi un ar humora izjūtu. Tieši šodien iepazināmies ar tādu vecmāmuļu Daci, kurai ir 92 gadi, viņa praktiski neredz, taču, neskatoties uz to, patstāvīgi pārvietojas pa pansionātu, sirsnīga un atvērta ar visiem. Viņa norādīja, ka šodien nav bijusi fizkultūra un ķermenis ne visai labi jūtas. Uz jautājumu “Vecmāmuļ, kā jūs pārvietojaties, neko īsti neredzot?” Viņa atbild ar humoru – “ar kājām pa zemi.” Ikdienā viņa ar savu pavadoni dodas uz baznīcu, bet šodien vēlējās, lai viņu pavada uz kultūras namu uz kāda režisora dzimšanas dienu. Atceramies, ka viņai ir 92 gadi !!! Uzzinājusi, ka starp mums ir masiere, uzreiz pieteicās uz masāžas seansu un piedāvāja neatlikt uz tālu nākotni. Kamēr pa telefonu skaidrojām ar mediķiem, vai vispār drīkst kundzei taisīt masāžu , viņa pātvēra sarunu, lai telefoniski pati izskaidrotu direktorei, kādēļ šī masāža ir svarīga!

Mūsu Viktorija, burvīgu eņģelīšu gatavotāja, pēc izglītības ir masiere, sekoja vecmāmuļai uz istabu un veltīja viņai 30 minūšu masāžu. Protams, ka ar masāžu līdzi nāca socializēšanās, kas senioriem ir ļoti nepieciešama.Tāda lūk, brīnumaina vecmāmiņa.

Papīra eņģelīši jau ir kļuvuši par mūsu projekta simbolu, šodien tie aizlaidās pie 56 senioriem.

Uz tikšanos nākamajā braucienā!

0

Mēs priecājamies, ka varējām atbalstīt augsta līmeņa jauno mūziķu konkursu, par ko saņēmām īpašu paldies no pasākuma rīkotājiem. Lielu interesi un atsaucību ieguva arī 30.oktobrī notikušie tālākizglītības kursi. Kursu ietvaros konkursa žūrijas locekles lasīja lekcijas par aktuālām metodiskām tēmām un vadīja meistarklases. Piedalīties šajās meistarklasēs varēja visi konkursa dalībnieki un arī citi Latvijas mūzikas skolu audzēkņi. Konkursantu sniegumu vērtēja neitrāla žūrija. Tās sastāvā bija flautiste no Krievijas Ella Dolžikova (Maskava), kā arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas ilggadīgā un pieredzējusī pedagoģe Silva Krašauska- Krauze, un viņas kolēģe, jaunā flautiste Maija Zandberga, kura tikko ir beigusi savas studijas pie profesora Filipa Benuā (Philippe Benoit) Mārstrihtas Mūzikas akadēmijā.Konkursa mērķis bija pulcināt jaunos, talantīgos flautistus no visas Latvijas, dodot iespēju jau no pirmajiem soļiem, iegūt skatuves pieredzi un motivāciju profesionālai izaugsmei. Konkurss notika 3 vecuma grupās. Īpaša vieta tika ierādīta Junioru grupai, kurā „sacentās” mazie flautisti vecumā līdz 9 gadiem. Tieši šī grupa pozitīvi pārsteidza konkursa žūriju. Konkursa atklāšanas koncerts notika Mārupes Mūzikas un mākslas skolā 28.oktobrī, bet 29.oktobrī 48 konkursa dalībnieki no 28 mūzikas skolām pulcējās Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā, kur notika konkurss. Tā bija ļoti laba iespēja ne tikai izvērtēt jauno flautistu sniegumu, saņemt vērtējumu, bet arī praktiska pieredzes apmaiņa.Šī trīs dienu projekta ietvaros notika I Latvijas flautas spēles konkurss „Sudraba flauta” un profesionālās pilnveides kursi„ Radošas pedagoģiskās pieejas un inovatīvas mācību metodes darbā ar mūzikas skolu mācību programmas „Flautas spēle” audzēkņiem”.Oktobra beigās Rīgā notika I Latvijas flautas spēles jauno izpildītāju konkurss „Sudraba flauta”, kuru rīkoja Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola un projekta vadītāja Pūtēju orķestra “Rīga” mūziķe, RPIVA lektore un Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Dace Bičkovska.

0

19. decembrī projekts “Neviens nav aizmirsts” devās uz Ogri, lai īpašajā svētku gaidīšanas laikā,kad apkārt gaisā virmo neredzams prieks,sagādātu kādu mazu brīnumiņu aptuveni 100 vecmāmiņām un vectētiņiem. Par cik tuvojās Ziemassvētki, kas noteikti ikvienam no mums asociējas kādam ar labestību, kādam ar mīļumu vai dāsnumu, bijām sagatavojuši svētku programmu un mielastu tieši šij tematikai. Pasākuma gaisotni un svētku noskaņu palīdzējām radīt, iesākot ar Roberta Roždestvinska dzejoli “Viss sākās ar mīlestību” emocionālā Viktorijas izpildījumā. Programmā paredzējām arī austrumu dejas, tas gan neiekļaujas īsti ziemassvētku tēmā, bet vēlējāmies parādīt tieši krāšņuma un dzīvespriecīguma dēļ. Nebijām kļūdījušies, pēc izrādes, saviļņojuma un deju enerģijas pārņemtas, meitenes ļoti lūdza kopīgo bildi ar sieviešu deju kolektīvu. Viktorija burvīgi izpildīja dažas dziesmas, mēs visi kopā noklausījāmies ar lielu prieku (nevajag jaukt ar to Viktoriju, kura taisīja papīra eņģeļus un kura lasīja burvīgo dzejoli). Kā arī atsevišķa pateicība burvīgajai pasākuma vadītājai, kas iepriecināja un apbūra ikvienu no klātesošajiem ar savu harizmu. Ar Latvijas meža dienesta atbalstu bijām sagādājuši produktus svētku galdam – kamēr norisinājās koncerta programma, daļa no brīvprātīgajiem salika cienastu porcijās – salikt 100 porcijas nav nemaz tik viegls uzdevums! Vēlāk labprāt devāmies ekskursijā pa istabiņām, lai ieskatītos tuvāk šeit notiekošajā dzīves ritmā, aprunātos, pie dažiem aizkavējamies gandrīz vai pusstundu – iepazīšanās, saistošas sarunas,visdāžādākā rakstura dzīvesstāsti.Gandrīz vienmēr sastopam interesantas, reizēm kolorītas personības. Arī šis nebija izņēmums, iepazinām vecmāmiņu, kas reiz bijusi pazīstama okuliste, palīdzējusi cilvēkiem atgūt redzi arī ķirurģiskā ceļā, bijusi pat pasniedzēja universitātē. Tagad viņai ir 92 un ar vieglu smaidu pakavējas pagātnes atmiņās.

Runājot par šo pansionātu varam tikai patiesi priecāties un uzslavēt tur esošo kopējo ieguldīto darbu –tik patīkamas un tīras telpas, ir lifts, ziemā ir silti un mājīgi, apkārt sava iekopta teritorija, personāls vienā vārdā-lielisks! Pēc iedzīvotāju dzīvesprieka acīs uzreiz ir nojaušams, ka viņi ir nokļuvuši īpaši gādīgās un mīļās rokās. Neskatoties uz labajiem apstākļiem, jebkuram tomēr ir nepieciešama personīgā saskarsme un uzmanība. Viena sieviete uz atvadām mums veltīja šādus vārdus : “Liels paldies, jūs darāt labu darbu, mums ir ļoti patīkami, ka ar mums sarunājas!”. Liels paldies Latvijas meža dienestam, kas regulāri atbalsta mūsu labdarības braucienus!

0

Mēs priecājamies, ka varējām atbalstīt augsta līmeņa jauno mūziķu konkursu, par ko saņēmām īpašu paldies no pasākuma rīkotājiem. Lielu interesi un atsaucību ieguva arī 30.oktobrī notikušie tālākizglītības kursi. Kursu ietvaros konkursa žūrijas locekles lasīja lekcijas par aktuālām metodiskām tēmām un vadīja meistarklases. Piedalīties šajās meistarklasēs varēja visi konkursa dalībnieki un arī citi Latvijas mūzikas skolu audzēkņi. Konkursantu sniegumu vērtēja neitrāla žūrija. Tās sastāvā bija flautiste no Krievijas Ella Dolžikova (Maskava), kā arī Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas ilggadīgā un pieredzējusī pedagoģe Silva Krašauska- Krauze, un viņas kolēģe, jaunā flautiste Maija Zandberga, kura tikko ir beigusi savas studijas pie profesora Filipa Benuā (Philippe Benoit) Mārstrihtas Mūzikas akadēmijā.Konkursa mērķis bija pulcināt jaunos, talantīgos flautistus no visas Latvijas, dodot iespēju jau no pirmajiem soļiem, iegūt skatuves pieredzi un motivāciju profesionālai izaugsmei. Konkurss notika 3 vecuma grupās. Īpaša vieta tika ierādīta Junioru grupai, kurā „sacentās” mazie flautisti vecumā līdz 9 gadiem. Tieši šī grupa pozitīvi pārsteidza konkursa žūriju. Konkursa atklāšanas koncerts notika Mārupes Mūzikas un mākslas skolā 28.oktobrī, bet 29.oktobrī 48 konkursa dalībnieki no 28 mūzikas skolām pulcējās Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā, kur notika konkurss. Tā bija ļoti laba iespēja ne tikai izvērtēt jauno flautistu sniegumu, saņemt vērtējumu, bet arī praktiska pieredzes apmaiņa.Šī trīs dienu projekta ietvaros notika I Latvijas flautas spēles konkurss „Sudraba flauta” un profesionālās pilnveides kursi„ Radošas pedagoģiskās pieejas un inovatīvas mācību metodes darbā ar mūzikas skolu mācību programmas „Flautas spēle” audzēkņiem”.Oktobra beigās Rīgā notika I Latvijas flautas spēles jauno izpildītāju konkurss „Sudraba flauta”, kuru rīkoja Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola un projekta vadītāja Pūtēju orķestra “Rīga” mūziķe, RPIVA lektore un Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Dace Bičkovska.

0

Augusts Ogres pansionātā – projekta “Neviens nav aizmirsts” apciemojums.

Ar As “Latvijas meža dienesta” atbalstu tika sagādāti sporta apģērbi pansionāta iedzīvotājiem aktīvām pastaigām un ikdienas vingrošanai.

0

Maija vidū projekts “Neviens nav aizmirsts” sadarbībā ar Latvijas meža dienestu devās apciemot tepat Rīgā esošo pansionātu “Liepa”, kurā dzīvo 140 seniori. Šeit dzīvojošie, kā noskaidrojām jau iepriekš, ir īpaši aktīvi un darboties griboši ļaudis, kas mūs visus tikai iepriecina, tādēļ Latvijas Meža dienests sarūpēja daudz un dažādas aktīvās un galda spēles. Visas uzdāvinātās spēles, ar ļoti lielu ieinteresētību, tika izmēģinātas turpat uz vietas pasākuma dienā. Zālē uztaisījām nelielu reorganizāciju un izvietojām galdus tā, lai pie katra galda varētu apsēsties vairāki spēlētāji un seniori varētu satikties kā īstā spēļu mačā. Tika izspēlēti gan domino, gan cirka, kā arī šaha un dambretes turnīri. Kā izrādījās, starp spēlētājiem bija pat šaha meistars Anatolijs no Armēnijas, kas diezgan veikli apspēlēja mūsu projekta dalībnieci dambretē, taču pēc tam tomēr nedaudz padalījās ar spēles noslēpumiem- kā turpmāk ātrāk apiet pretiniekus un vieglāk uzvarēt gan dambretē, gan šahā. Pēc spēlēm atpūtai turpinājām ar muzikālu koncertu, kuru šoreiz veiksmīgi noorganizēja Labās sirds klubs Snowflake, ar kuru arī turpmā kopā organizēsim pansionātu apmeklējumus. Un tad, kā jau ierasts, pasniedzām līdzpaņemtos cienastus – gan zālē sanākušajiem senioriem, kā arī apciemojām tos, kuri ir guļoši un pašu spēkiem nevarēja atnākt uz zāli – lai visi būtu apciemoti un visiem šī būtu kaut nedaudz kā svētku diena!

0

Ir pienācis pirmais pavasara mēnesis, kad viss apkārt dabā vēl tikai nemanāmi mostas, projekta „Neviens nav aizmirsts” dalībnieki sadarbībā ar LMD ar jaunu sparu un iedvesmu turpina iesākto, doties iepriecināt Latvijas pansionātos dzīvojošos . Šeit esam vienmēr gaidīti viesi, tas, ko dodam un kādas neviltotas, ar patiesu prieku piesātinātas emocijas gūstam pretī, ir viennozīmīgi skaidrs, ka iesāktais noteikti jāturpina un nedrīkst apstāties, ka tas netiek darīts veltīgi un jo īpaši tādēļ, ka neapciemoto vēl ir tik daudz!

Socializēšanās ir viens no svarīgākajiem ieguldījumiem tālākai normālai dzīvošanai pansionātos. Šajā reizē vēlējāmies paviesoties tepat netālajā Slokas pansionātā. Slokas pansionātā ir apvienoti vairākas dažāda tipa iestādes –šeit ir pieejams gan ikdienišķais pansionāts, gan sociālās gultas, gan pansionāts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šajā reizē vēlējāmies aplūkot tieši pansionātu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai iepazītos tuvāk un rastos priekšstats par problēmām un niansēm, kas skar tieši šos cilvēkus. Lai arī nebija izdevies noorganizēt kādu atsevišķu, īpašu mākslinieku kā visās iepriekšējās reizēs, uzstājāmies paši – ar interesantām, uz komunikāciju un prieku raisošām spēlēm un vienkārši sarunām vienam ar otru. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir diezgan apgrūtināti atvērties tūlītējai komunikācijai ar svešiniekiem, tāpēc turpmākai sadarbībai sapratām, ka labāks formāts pēc iespējas labākai komunikācijai būtu muzikāls priekšnesums vai spēles, kas domātas tieši šādiem cilvēkiem.

93 cienastu paciņas, kas bija paredzētas šeit dzīvojošajiem, bija jāsagatavo diviem cilvēkiem, tādēļ sākumā nedaudz bažījāmies par iekļaušanos priekšnesuma garumā, taču beigās mums talkā nāca arī pansionāta darbinieki, kas bija tikai priecīgi par iesaistīšanos kopējā pasākumā , tāpēc viss izdevās, kā ieplānots.

Ar Latvijas Meža dienesta gādību pansionāta iedzīvotājiem sagādājām pirmās nepieciešamības lietas.

Paldies Latvijas Meža dienestam un tiekamies nākamajos braucienos!

0


Kā katru gadu, arī šogad 18. novembrī Latvijas dzimšanas dienā notika tradicionālais lāpu gājiens. Šajā gadā tajā piedalījās vēl vairāk cilvēku. Tas ir emociju pilns brīdis, kas sasilda cilvēku sirdis, sniedz kopības izjūtu un patriotiskas emocijas.

Latvija mums visiem ir viena, un tās dzimšanas dienu mēs visskaistāk varam atzīmēt kopā!

Svinīgais notikums tika iemūžināts, lai varētu atsaukt atmiņā skaistos un vērienīgos mirkļus, parādīt tos citiem, vai arī dotu iespēju aplūkot to visu no malas tiem, kam nebija iespēja piedalīties klātienē.

“Latvijas meža dienests” sadarbībā ar dizaina studiju graphic.lv sniedza atbalstu videoklipa tapšanā, kurā tika atspoguļots 2014. gada 18. novembra lāpu gājiens.

Atcerēsimies pozitīvo!

0


Šogad svētku laikā Ziemassvētku sajūtas un atmosfēru sniegs jaunradītā dziesma “Ziemasvētku hītiņš”. Tā radīs pozitīvu noskaņojumu un noskaņu.Videoklipa galvenie varoņi ir bērni, un viņu emocijas, kā zināms, vienmēr ir vispatiesākās!

“Latvijas meža dienests” sadarbībā ar dizaina studiju graphic.lv sniedza atbalstu vēl vienas brīnišķīgas Ziemassvētku dziesmas videoklipa tapšanā.

Lai visiem skaisti, jauki un emocijām bagāti svētki! Un atļausimies būt tādi kā bērni – īsti un patiesi!

0

A/S “LMD” ar jaunu sparu turpina sadarbību ar projektu ”Neviens nav aizmirsts”,lai atbalstītu Latvijas pansionātus arvien plašākā mērogā. Esam jau apskatījuši un palīdzējuši lielai daļai pansionātu, bet ir tik daudz tādu, kuros vēl nemaz neesam paspējuši pabūt un mūs tikai vēl nepacietīgi gaida. Kopumā skaidrs ir viens, ka šādās iestādēs atbalsts un palīdzīgas rokas vajadzība nekad nevar beigties, par to gūstam pārliecību pēc katra mūsu izbrauciena. Skaudri, bet fakts, ka tomēr daļai vecajiem ļaudīm smagākā problēma ir tīri psiholoģiski uztvert pansionātu kā savas turpmākās mājas, šeit ļoti svarīga būtu komunikācija un socializēšanās ārpus pansionāta sienām, cik nu tas ir iespējams. Vēl visu mazliet apgrūtina un padziļina problēmu tas, ka reizēm trūkst dažādas elemtāras ikdienišķas lietas. Parasti pansionātu vadībai vajadzību un ideju, kā uzlabot un harmonizēt kopīgo ikdienas soli, ir daudz, bet vispārējās iespējas, kā to visu vērst par labu, parasti ir stipri ierobežotas, vai to nav vispār.

Dagdas Pansionātā dzīvo vairāk kā 100 cilvēku ar dažādiem likteņstāstiem, kurus ne katrs vēlas celt ārā atkal un atkal, ir pāris, kam acīs jaušams patiesi dziļš sirds rūgtums. Bet bija daži, kas mūs pavadīja ar ieinteresējošiem skatieniem un priecājās kautvai par tuvojošos krāsaino rudeni. LMD bija paņēmis līdzi ciemakukulim senoriem siltas istabas čības, kā arī radio aparātus ar modinātājpulksteņiem, kas mazliet novilcinās tumšos rudens vakarus un ļaus uzzināt, kas jauns noticis ne tikai tepat Latvijā.

Lai kopīgi šajās telpās ienestu kādu jautru pozitīvu noti, devāmies uz mazo „televizora istabiņu”, seniori jau bija ieņēmuši katrs sev ērtāko vietu un mūs nepacietīgi gaidīja. Katrs ciemiņš šeit ir gaidīts, it īpaši visi sarosās, ja paredzēta arī kāda izklaides programma, tas ir kā „balzāmiņš dvēselei” . Večuki lielu interesi izrādīja par indiešu mūzikas instrumentu, ko daudzi iepriekš nemaz nebija redzējuši un labprāt to apskatīja no visām pusēm un uzdeva dažādus jautājumus, kā arī vēlāk aktīvi iesaistījās kopīgajās dziesmās. Seniori pēc tam stāsta, ka katrs atbraucējs pie viņiem ir kā lieli svētki! Daudzi viņu bērni ir aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, tādejādi pametot Latviju un visus radiniekus, dažus vienkārši neviens vairs sen neapciemo, tādēļ viņi tā priecājas par visiem, kas iebrauc kaut uz mirkli apsveicināties!

Atcerēsiemes savu vecāko paaudzi un dalīsimies mīlestībā!

0

Pirmsskolas izglītības iestāde Ādažos „Pasaku valstība „ ir salīdzinoši jauns bērnudārzs, kas darbojas pāris gadus, bet kopīgais, neatlaidīgais darbs un brīnišķīgais kolektīvs, kas strādā ar milzīgu atdevi tieši attiecībā uz bērniem, sniedz gandarījumu par kopā paveikto gan mazuļiem, gan to vecākiem .Tas viss ir devis rezultātu, lai izveidotu turpat netālu vēl vienu lielu bērnudārza filiāli. Šoreiz tika paplašināta logopēdiskā un montesori nodarbību metodes grupiņa un nu jau pavisam nesen arī grupiņa pavisam mazajiem. Ar prieku palīdzējām, apgādājot bērnudārza laukumiņu ar īpašu šķeldas segumu,lai mazajiem rudens un pavasara slapjajos mēnešos sausākas un tīrākas drēbes, līdz ar to jautrākas rotaļas un visiem lielāks prieks !

„Pasaku valstības” kolektīvs saka sirsnīgu paldies a/s “Latvijas meža dienestam” par atbalstu, ziedojot bērnudārza rotaļu laukumiņam priežu šķeldas mulču!

0

Sadarbībā ar projektu “Neviens nav aizmirsts”, LMD turpina rūpēties par Latvijas pansionātos dzīvojošajiem senioriem. Šoreiz kopīgi apmeklējām Elejas pansionātu, kurā dzīvo 27 seniori. Ar LMD gādību Elejas pansionāta iedzīvotājiem uzdāvinājām galda lampiņas, lai katrs vakaros var nodarboties ar sev mīļām nodarbēm, netraucējot pārējiem, kādam tas ir lasītprieks, kādam citam dažāda veida rokdarbi. Vēl seniori tika apgādāti un iepriecināti ar jaunām čībām un praktiskiem T-krekliem. Šoreiz braucienā nepiedalījās neviens skatuves mākslinieks, tādēļ pasākuma ietvaros noorganizējām sirsnīgas diskusijas, kurās katrs varēja izteikties un apmainīties viedokļiem , kas nu kuram ir sakrājies uz sirds. Sākums senioriem bija pagrūts ,tā vienkārši uzticēties un atraisīties cilvēkiem no malas , runāt un dalīties par savām personīgām sajūtām un pasaules uztveri, taču pēc projekta dalībnieku iedrošinājuma, viņi atvērās arvien vairāk un vairāk , daloties savās sajūtās un pārdzīvojumos un beigās izvērsās ļoti interesantas diskusijas. Iespēja pakomunicēt ar ārpus pansionāta dzīvojošiem cilvēkiem , senioriem palīdz un dod iespēju risināt dažādas ikdienišķas sadzīves situācijas. Mazliet pamēģināt uztvert pasauli citādāk, paskatīties no malas uz dažādām situācijām , kas rada satraukumu konkrētos brīžos, tādā veidā, iespējams, rodot tai pavisam vienkāršu risinājumu. Šādas sarunas ir patīkams atvieglojums un iegūts sirdsmiers daudziem, tāpēc tā viena no svarīgākajām pansionātu apciemojumu daļām , ko vienmēr papildinām ar cienastu un jaukām, praktiskām dāvanām.

Uz tikšanos nākamajā braucienā!

0

LMD turpina iesākto sadarbību ar projektu “Neviens nav aizmirsts”un šoreiz atbalstīja braucienu uz Madlienas pansionātu. Šeit savu ikdienu pavada ap 80 cilvēkiem,pie kuriem viesojāmies ar iepriekš izvēlētu koncerta programmu un ar mīļām rūpēm sagatavotu ciema kukuli. Lai šeit dzīvojošie nejustos pamesti un aizmirsti, nepārtraukti tiek gādāts par dažādām pozitīvu domu nesošām aktivitātēm. Īpašu prieku sagādā dažādu mākslas darbiņu radīšana,te katrs var izpausties radoši un kā sirds vēlas ,un noteikti telpā ir jūtams ar kādu aizrautību tas notiek! Šeit LMD nāca talkā ,lai radītu jaunu iedvesmas elpu ,sarūpējot dažādus nepieciešamos materiālus mākslas darbu radīšanai . Kā zināms, jebkura radoša nodarbe kliedina drūmas sajūtas,depresiju vai citas negatīvas emocijas, caur to iespējams risināt dažādas sasāpējušas emocijas, uzliekot tās uz papīra.
Daudzi no Maldienas pansionāta iedzīvotājiem savu lielāko dienas daļu pavada guļus stāvoklī , tādēļ par tiem tika padomāts sagādājot jaunas ,siltas zeķes, staigājošie šoreiz varēja papriecāties par jaunajām, skaistajām čībām.
Uzmanība kā tāda tika dāvāta ikkatram- parunājot un kautvai kopīgi paklusējot ,kā arī citādi sniedzot savu atblastu un klātbūtni,lai tiktu atgādināts šiem ļaudīm,ka mums kā sabiedrības daļai tas rūp un neviens nav aizmirsts ! Atsaucoties uz pansionāta darbinieces teikto- koncerts un mūsu apciemojums pansionāta iedzīvotājiem noteikti vēl ilgi būs galvenais sarunu temats.
Uz tikšanos nākamajā braucienā!”

0

As “Latvijas meža dienests” atkārtoti sadarbojas ar projektu”Neviens nav aizmirsts”, kas regulāri apciemo pansionātus, komunicējot ar senioriem un radot viņiem patiesu sajūtu, ka mums rūp viņu ikdiena , sagādājot īpaši viņiem velītu pasākumu programmu krāsainākai ikdienai.
Šoreiz projekts “Neviens nav aizmirsts” apciemoja sociālo aprūpes centru Tērvetē, kur vienā ēkā atrodas pansionāts un bērnu nams. Kopā pansionātā mitinās 110 seniori un 22 bērni. Ņemot vērā dažādo publiku,tika padomāts par visiem pansionāta iemītniekiem.
Koncertprogramma bija ļoti krāsaina un dažāda,lai sagādātu pārsteigumu ikvienam skatītājam – bija sagatavota programma sākot no īru dejām līdz pat indiešu mūzikai, pa vidu iekļaujot kā latviešu, tā krievu un ukraiņu dziesmas. Pansionāta publika bija ļoti iepriecināta un gandarīta par mūsu sirsnīgo pasākumu un koncerta laikā atplauka un kļuva daudz dzīvespriecīgāka. Komunikācija ir viena no svarīgākajām lietām pansionātos dzīvojošajiem, par ko mēs savās ikdienas rūpēs pat nevaram iedomāties. Mums patiess prieks, ka varam šādi atbalstīt,lai nestu sirsnību un pozitīvismu šiem cilvēkiem. Šādās iestādēs diemžēl līdzekļu ir tik cik ir,un bieži vien pietrūkst pat pašām nepieciešamākajām lietām. Pirms katra brauciena tiek sazināts pansionāts, lai noskaidrotu, vai ir kādas lietas, kas būtu ļoti nepieciešamas. Ar As “Latvijas meža dienests” gādību projekts “Neviens nav aizmirsts” pansionātam šoreiz uzdāvināja dažādas ikdienai vajadzīgās lietas, tai skaitā: krūzītes, tējkannas, kalendārus, sienas pulksteņus.

0

Tā varētu raksturot teneri Mareku Raihu un mazos futbolistus no Kuldīgas.

Biedrības ”Sela”, trenera Mareka Raiha vadībā, mērķis ir izveidot mūsdienīgu futbola klubu Kuldīgā ar kvalitatīvu treniņa procesu, bērnu un jauniešu komandām visās vecuma grupās. Tiek domāts ne tikai par mūsu bērnu attīstību kā sportista, bet arī kā personību. Tāpēc nepieciešams pilnveidot nu jau sen novecojušās futbola bāzes un treniņa procesu, veidot pavisam jaunas pēc mūsdienu kritērijiem balstītas treniņu bāzes, kas palīdzētu maksimāli kvalitatīvi un, galvenais, interesanti pasniegt treniņa procesu mazajiem Kuldīgas sportistiem. Uz doto brīdi tiek trenētas pavisam 3 futbolistu vecuma grupas (no 7-9 gadu vecumam ), kopumā ar 42 audzēkņiem. Mazie ar lielu entuziasmu piedalās Kurzemes jaunatnes čemionātos un gūst labus rezultātus. Biedrība „Sela”, sadarbībā ar Kuldīgas sporta skolu, daudz ko jau ir paveikuši. Diemžēl šodien ne visu var izdarīt balstoties tikai uz entuziasmu.

Biedrība “Sela” un jauno futbolistu vecāki, kuri dzīvo Kuldīgā – Pilsētā ar dvēseli, saka Lielu paldies As Latvijas meža dienestam par sniegto atbalstu. As “Latvijas meža dienests” komandai šobrīd iegādāja jaunas komandas formas un beidzot ir patīkamāk novadīt treniņus, kā arī gatavoties mazajiem futbolistiem tik svarīgajām sacensībām. Audzēkņiem vairs nav jādalās vienam ar otru, kā tas bija reizēm līdz šim iepriekš, bet katrs var uzvilkt savu personīgo formiņu un ar prieku doties uz sacensībām. Biedrība „Sela” aktīvi popularizē veselīgu dzīvesveidu gan pirmsskolas gan jauniešu vecuma grupās visā Kurzemē.

Mums liels prieks atbalstīt cilvēkus ar tik daudz pozitīvām un veselīga dzīvesveida veicinošām idejām. Novēlam, lai Marekam veicās visu piepildīt!

0

2014.gada 14.janvārī Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā atklāta fotoizstāde “4 foto stāsti”.

Izstāde tapusi jauniešu iniciatīvas projekta foto stāsti “Mēs Mūsu Laikā” ietvaros, un tajā var aplūkot iesācēju fotogrāfu – Staņislava Jaškula, Alises Lavrenčukas, Sanitas Sprūžas un Unas Ilarionovas foto stāstus.

Jau oktobrī projektā iniciatīvas grupā apvienojās Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas jaunieši, kuri vēlējās rast citu skatu punktu un izpaust sevi fotogrāfijā.

Meistarklasi – par foto stāstu, jauniešu centrā “Kaņieris”, novadīja fotogrāfs Reinis Fjodorovs, kurš pats ar saviem foto stāstiem divreiz ieguvis laikraksta “Diena” gada balvu fotogrāfijā. “Šajā meistarklasē mēs izpētījām dažādus fotogrāfijas elementus un to, kā fotogrāfijas mijiedarbojas savā starpā – ar mērķi pašiem izveidot saistošu foto stāstu,” stāsta R.Fjodorovs.

Pēc iegūtajām zināšanām meistarklasē jaunieši strādāja patstāvīgi, bet viņiem bija iespēja jebkurā laikā konsultēties ar Reini, kurš uzņēmās būt arī par topošās izstādes kuratoru.

Darbs nebija viegls un līdz izstādei tika tikai tie projekta dalībnieki, kuri bija gan ieinteresēti, gan gatavi strādāt. Staņislavam Jaškulam tapa foto stāsts “Mantojums”, Alisei Lavrenčukai “Šodiena – rītdiena”, Sanitai Sprūžai “Dažādi, bet tomēr tik vienādi” un Unai Ilarionovai “413”.

Alise Lavrenčuka par savu darbu saka: “savā stāstā es attēloju mūsdienu cilvēka dzīvi un tai raksturīgo steigu, nepastāvību un laika trūkumu. Es gribu, lai skatītājs aizdomājas par savas dzīves ritmu un uzdod sev vienkāršu jautājumu: ko es mainītu savā dzīvē, ja zinātu, ka rītdiena nepienāks?”

Paredzēts, ka izstāde būs ceļojoša, tāpēc tās nosaukumā uzsvērts “fotoizstāde kustībā”,” piebilst projekta koordinators, 6.akordeona klases audzēknis Staņislavs Jaškuls, “jo projektā iesaistījās ne tikai Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, bet arī jaunieši no citām skolām”.

Mēs, Latvijas meža dienests, esam gandarīti, ka kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu un Rīgas jauniešu centru “Kaņieris” esam atbalstījuši šo jauniešu iniciatīvu un izstādes tapšanu, jo svarīgākais jauno fotogrāfu ieguvums, pēc viņu teiktā ir – vēlme darbu turpināt.

0

Aizgājušā gada 28.decembrī Ķekavas novada Mellupu jaunuzceltajā sociālajā mājā notika svētku pasākums Mellupu, Plakanciema un Dzērumu iedzīvotājiem.

2013.gada rudenī Mellupos tika atrestaurēta veca ēka, kur ierīkoja sociālo centru. Gadu garumā šajā apriņķī nebija neviena kultūras nama vai sociālās mājas, kur ļaudis varētu tikties uz kopīgu svētku svinēšanu vai laika pavadīšanu. Pati sociālās mājas izveidošana Ķekavas novada ļaudīm bija kā dāvana, kura tika novērtēta ar milzīgu aktivitāti.

Ziemassvētki Mellupos bija pirmie nopietnie kopābūšanas svētki, kopš jaunā sociālā centra atklāšanas. Tajos piedalījās gan Ķekavas novada ļaudis, gan arī, vēloties aplūkot jaunizveidotā projekta īstenošanos, bija ieradušies Ķekavas novada domes pārstāvji.

Ar priekšnesumu – Viļa Plūdoņa dzejoļa “Rūķīši un Mežavecis” iestudējumu pirmoreiz uzstājās Mellupu bērnu un jauniešu teātra pulciņš, kurš darbu sava vadītāja Viestura Renča vadībā sācis tikai pirms mēneša.

Bērni atraktīvi, ar humoru un pavisam jaunā skatījumā izspēlēja visiem pazīstamo dzejoli, turklāt arī skatītāji tika iesaistīti uzvedumā – viņi drīkstēja spēlēt mežu.

Savukārt, kad ieradās Mežavecis, viņš visus pārsteidza ne tikai ar disciplīnas ievešanu rūķu un skatītāju vidū, bet arī ar “Latvijas meža dienesta” sagādāto svētku kliņģeri.

Pēc izrādes sekoja līdzi paņemto groziņu baudīšana un dažādas spēles kopā ar teātra pulciņa bērniem.

Mums bija prieks pabūt kopā šajā svētku pasākumā, jo tur valdīja patiesas emocijas un īsta svētku sajūta, ko turpināsim palīdzēt radīt Mellupos arī turpmāk.

0

Ņemot vērā Latvijas meža dienesta aicinājumu iesniegt projektus atbalsta sniegšanai, tikām saņēmuši lūgumu no Kurzemes radio sniegt palīdzību jau desmito gadu organizētajam jauniešu iniciatīvas pasākumam, kura ietvaros tiek noskaidrots 2013.gada labākais dīdžejs Kurzemē.

Pasākuma “KURZEMES DJ” mērķis tika izvirzīts ne tikai noskaidrot profesionālāko un iecienītāko Dīdžeju, bet arī veicināt tīrākas un kvalitatīvākas kultūrvides attīstību Latvijas klubos, kuri – vēlamies mēs to atzīt, vai nē – ir vieni no jauniešu atpūtas sastāvdaļām. Uz savu iecienīto atpūtas vietu jaunietis nāk, lai pavadītu vakaru, satiktu draugus un, ja iespējams to darīt labākā vidē, Latvijas meža dienests bija gatavs dot savu atbalstu tā veicināšanai.

Kurzemes Dīdžeju konkurss notika15.novembrī Ventspilī. Katram no deviņiem konkursa dalībniekiem tika dota iespēja nepilnu stundu parādīt savu talantu un kreativitāti publikas uzrunāšanā un zināšanas elektroniskās mūzikas daudzveidībā, lai paliktu atmiņā ar savu sniegumu, jo galvenais vērtētājs ir kluba apmeklētājs, un vislielākā balva ir jauniešu atzinība.

0

Šosezon pirmo reizi Mārupes basketbola komanda piedalās Latvijas basketbola līgas (LBL) 2. divīzijas sacensībās. Tik augstā līmenī Mārupes novada komanda vēl nekad nav spēlējusi.

Šovasar tika izveidota basketbola komanda „Mārupes sporta centrs”. Klubā spēlējošie puiši jau vairākus gadus pārstāvējuši novadu dažādās sacensībās (Pierīgas novadu čempionāts, Latvijas olimpiāde, Ķekavas čempionāts un pat Latvijas amatieru basketbola līgā). Šogad tika nolemts spert soli augstāk un to izdevās paveikt.

Komandas kodols tika izveidots pērn, kad vairums šo basketbolistu pārstāvēja Bauskas komandu „Kvēle/ Sporta centrs „Mēmele””. Tomēr vēlme pārstāvēt savu novadu, nevis citu pilsētu, radīja domu, ka vajag mēģināt komandu bāzēt Mārupē.

Pērn puiši izcīnīja sesto vietu LBL 2 regulārajā čempionātā, bet izslēgšanas mačos divreiz dramatiskās cīņās piekāpās nākamajiem bronzas medaļu ieguvējiem „Jelgava 2”. Šogad komandas vadība un treneris spēlētājiem ir uzstādījuši mērķi cīnīties par uzvaru katrā spēlē un spert soli augšup, salīdzinot ar pērno sezonu. Tātad iesaistīties cīņā par medaļām.

Visi komandas spēlētāji ir jauni puiši, kuri savu ikdienu no sirds cenšas savienot ar nopietniem treniņiem, lielu personīgo atdevi un nepārtrauktu izaugsmi. Šāda attieksme pret sevi, dzīvi un komandu mums – Latvijas meža dienestam – liekas ļoti motivējoša un ir pelnījusi atbalstu.

„Mārupes sporta centrs” galvenā trenera jaunā Mārupes basketbola speciālista Matīsa Rožlapas vadībā sezonai gatavoties sāka jau augustā, bet sastāva komplektācija tika pabeigta vien pavisam nesen.

Basketbola aprindās valda teiciens: „Cāļus skaita pavasarī!” To arī gaidīsim!

0

Latvijas kikboksa federācijas vadītājs ir nopelniem bagātais sportists un treneris Vasīlijs Čerņigovs. Viņa vadībā federācija ir kļuvusi par ekskluzīvu pārstāvi WAKA-World Assaciation of Kickboxing Organisation un WKA – World Kickboxing Association.

LKF šobrīd aktīvi piedalās Latvijas boksa federācijas un Latvijas karate do federācijas darbībā, izveidota sadarbībaa ar Latvijas teikvando un Latvijas aikido federācijām, piedalās federāciju attīstībā, darbības nodrošināšanā un federāciju oficiālo biedru – sporta klubu – izveidē visā valsts teritorijā.

Ņemot vērā minēto, sadarbībā ar V. Čerņigovu, atsaucāmies lūgumam sniegt palīdzību Cīņu mākslas centram BUDO sporta ekipējuma iegādē. Mūsu lēmumu sniegt atbalstu pamatojām ar to, ka palīdzība tiek sniegta ne tikai šim vienam konkrētam sporta veidam un centram, bet gan daudz plašākam sportistu lokam, starp kuriem ir tādas Latvijā pazīstamas personības, kā Mairis Briedis un Reinis Porozovs.

Lai sagatavotos čempionātiem, ir jānododas smagam un rūpīgam ikdienas treniņu darbam, kuros sporta ekipējums ir tikpat svarīgs, kā katra individuālā sportista centība un talants, bet, piedaloties turnīros, sportistam ir jākoncentrējas cīņai, nevis tam, vai būs un kāds būs viņa ekipējums konkrētās sacensībās.

Ņemot vērā mūsu cīņu sporta veidu sportistu panākumus gan pašmāju, gan ārvalstu čempionātos, Latvijas meža dienests ir apņēmies tos atbalstīt arī turpmāk, lai atvieglotu sportistu ceļu uz panākumiem, neliekot tiem nodarboties ar nepieciešamā ekipējuma gādāšanu.

Šobrīd jau zināms, ka Latvijas cīņu sporta veidu federāciju sportisti jau ir guvuši panākumus un kļuvuši par Pasaules un Eiropas čempioniem gan kā profesionāļi, gan piedaloties amatieru čempionātos. Uz dzimteni ir atvestas balvas no prestižiem starptautiskiem turnīriem gan Krievijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā, Somijā, Čehijā, Šveicē, Itālijā, Norvēģijā, Baltkrievijā, Malaizijā, Spānijā un citās valstīs, izcīnot uzvaras karate, teikvando, kikboksā, boksā, kā arī demonstrējot dažādu cīņas mākslu veidus.

0

Latvijā ir vairāk kā 140 valsts un pašvaldību pansionāti/sociālās aprūpes centri, kuros dzīvo seniori. Pansionāta rīcībā ir ierobežoti līdzekļi, kas primāri tiek izlietoti senioru veselības aprūpei un ikdienas vajadzībām.

Taču arī senioriem ir vajadzīgas dienas, kas izceļas uz pārējo dienu fona, radot pozitīvas emocijas un prieku, kas vēl ilgi saglabājas atmiņā, padarot dzīvi jaukāku. Tāpēc a/s Latvijas meža dienests atbalstīja projekta “Neviens nav aizmirsts”, kas regulāri apmeklē Latvijas pansionātus, braucienu uz Skrīveriem- pansionātu “Ziedugravas”, sarūpējot pansionāta iedzīvotājiem T-kreklus un galda spēles.

T- krekli visvairāk nepieciešami senioriem ar kustību ierobežojumiem, kas pārsvarā atrodas guļus stāvoklī, jo viņu apģērbs biežāk jāmaina. Dāvātie krekli būs arī kā pansionātu vienojošs elements septembra beigās paredzētajās pansionātu sporta spēlēs, kurās piedalīsies arī seniori no Skrīveru pansionāta.

Pansionātā tiek rīkotas dažādas aktivitātes, kas padara senioru ikdienu krāsaināku un viena no tām ir “Asprāšu klubiņš”, kurā seniori risina dažādus prāta rēbusus. Līdz šim viņi ALIAS spēlēja vienkārši uz lapiņām sarakstot vārdus, taču a/s Latvijas meža dienests parūpējās, lai viņu īpašumā nonāktu oriģinālā ALIAS spēle. Asprāšu klubiņa dalībnieki bija neizsakāmi priecīgi un ķērās pie spēlēšanas jau uzreiz pēc pasākuma.

Mums bija liels gandarījums redzēt, ka pat neliels atbalsts cilvēkos var radīt tik lielu aizrautību un prieku!

0

Iemojoties Limbažu svētkos, uzzinājām par Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centru “Umurga”, kura sniedz ilgstošu aprūpi bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

Šobrīd “Umurgā” uzturas vairāk kā 20 bērni vecumā no 2 līdz 18 gadiem. Brīdī, kad mēs viesojāmies bērnu namā, direktore Gunta Elita Gīme mums stāstīja, ka bērnu skaits ir mainīgs, jo visbiežāk mazajiem bēniem tiek veiksmīgi atrastas viesģimenes un audžu vecāki, bet pavisam nesen bērnu namā tika ievietoti 5 dažāda vecuma brāļi un māsas, kuri zaudējuši māti, līdz ar ko bērnu skaits ir pieaudzis.

Lai gan apstākļi nav no vieglajiem, slavējama ir bērnu nama direktores nostāja, ka ļoti svarīgi ir bērnu ne tikai apģērbt un pabarot, bet arī daudzpusīgi izglītot un dot iepēju izbaudīt prieku. Bērniem tiek organizēti regulāri izbraucieni uz jūru, sporta aktivitātēm, tiek apceļota Latvija, apmeklēti kultūras pasākumi.

Diemžēl visam vajadzīgi līdzekļi un, ja pietiek kaut kam vienam, tad kaut kas cits paliek novārtā. Šajā gadījuma mēs varējām sniegt savu atbalstu elementāru ikdienas nepieciešamības preču iegādei, līdz ar ko kaut nedaudz atvieglinot ikdienas problēmu risināšanu.

0

Parasti svētku dienās mēs atceramies par tiem, kam būtu nepieciešams uzmundrinājums vai sirsnīgs atbalsts, sakām paldies vecākā gadagājuma cilvēkiem par mūža ieguldījumu un savu pienesumu nākamo paaudžu audzināšanā, taču uzmanība, pateicība un rūpes šiem ļaudīm ir nepieciešamas katru dienu.

Pasnionāts “Urga” ir Alojas novada pašvaldības iestāde, kurā tiek uzņemti vecuma pensionāri, kā arī invalīdi no 18 gadu vecuma, jo istabiņas ir speciāli aprīkotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pansionātā ir ierīkots lifts, ar cilvēkiem strādā brīnišķīgs un saliedēts kolektīvs un medicīnas personāls.

Mūsu uzmanību pansionāts piesaistīja tādēļ, ka, neskatoties uz nelielo budžetu, no kura liela tiesa aiziet administratīvajiem izdevumiem, šī vieta ne ar ko neatgādināja ,,nabagmāju,,, ar ko parasti sabiedrībā asociējas vārds pansionāts.

Viesojoties “Urgā” bijām pārsteigti, ar kādu kreativitāti un izdomu ir apveltīti cilvēki, kuri aprūpē pansionāta iemītniekus. Īpaši gribējām atzīmēt pansionāta direktori Sandru Fiļipovu, ar kuras gādību pansionāta iemītniekiem netrūkst ne speciālais nodrošinājums, ne ikdienas nepieciešamības lietas. Pansionātā ir izveidota kapella ar ērģelēm, kurā svētdienās notiek Dievkalpojumi, uz kuriem nāk cilvēki no visas apkārtnes. Vecajiem ļaudīm neliedz nodarboties ar saviem hobijiem – tiek krāsotas mandalas, audzētas skaistas puķes, organizēti tematiski braucieni ārpus pansionāta teritorijas.

Ciemojoties pansionātā “Urga”, mēs sapratām, ka nav vārds ,,nevaru,,. Ja grib, tad var visu, neskatoties uz ļoti ierobežotajiem līdzekļiem. Tas, pirmkārt, ir vadītājas un visa personāla nopelns, kā arī veiksmīga sadarbība citam ar citu, lai gadu gaitā uzkrātā pieredze nestu pozitīvus rezultātus.

Mūsu pienesums pansionātam nebija liels, taču ļoti gribēts un gaidīts, tādēļ esam priecīgi par iespēju atbalstīt un uzlabot pansionāta iemītnieku ikdienu.

Kā lielu gandarījumu mēs uztvērām direktores Sandras Fiļipovas vārdus par to, ka esot milzīgs prieks saņemt atbalstu no Latvijas uzņēmuma, jo palīdzība līdz šim ir saņemta tikai no ārzemju filantropiem.

0

Raiņa mājas Berķenelē teātra studija „Berķeneles kamolītis” (vad. Ivars Brakovskis), 16.septembrī plkst.16.00 piedalās Dzejas dienu pasākumā Rīgā, Latgales priekšpilsētā, kur Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā (Prūšu ielā 13b), parādīs improvizāciju par Imanta Ziedoņa darbu „Pasaku par Pogu”, kas pirmizrādi pieredzēja Dzejas dienu atklāšanā Raiņa mājā Berķenelē.

Ar šo pasākumu Latgales priekšpilsētā sāksies jauna Dzejas dienu tradīcija un iezīmēsies vēl viena „dzejai draudzīga vieta”- Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola. Kā uzsver tās direktore Karmena Ziemele: „ar Dzejas dienu ikgadējo noslēgumu jau nekas nebeidzas, bet tikai iesākas –sākas jauns Dzejas un citu radošu procesu gads.”

„Berķeneles kamolīša” braucienu uz Rīgu atbalsta a/s „ Latvijas mežu dienests”, tā padomes priekšsēdētāja Marika Straume, piebilst, ka šogad vēlējušies kaut netieši piedalīties Dzejas dienu norisēs un tāpēc izvēlējušies klātbūt jaunas tradīcijas iesākumam.

Dzejas dienu “Iesākums” izskanēja ar aicinājumu turpināt un dzejot pašiem!

„Dzeja ir saule, kas visu dzīvu dara…,” ar šī Raiņa aforismu svētību 16.septembrī Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā noritēja Dzejas dienu pasākums „Iesākums”. Un tiešām, zvaniņu skaņu izdzirdis, pasākuma iesākumā atkāpās lietus un ļāva Dzejas dienai notikt – kā iecerēts – pie rudens greznotās skolas ieejas un uz balkona.
„Iesākumā” muzicēja skolas flautas klases audzēkņi: Anna Evelīna Ivanovska, Dārta Justīne Kolāte, Arina Sevastjanova, Voicehs Rafaels Ivanovskis, Anna Jupite (savas skolotājas – Daces Bičkovskas un koncertmeisteres Madaras Kalniņas – rosināti.) Flautas klases audzēkņu vidū atradās arī pārsteigums visiem, mazā dzejniece Dārta Justīne Kolāte, kura tik pārliecinoši norunāja savu dzejoli par rudens lapu čaboņu, ka klausītāji uzreiz atzina- jā, dzejolis ir tieši par šo laiku!
Ar poētisku sveicienu no Raiņa „jaunu dienu zemes” – Latgales, bija ieradušies Raiņa bērnības mājas Berķeneles, Daugavpils novada teātra studijas „Berķeneles kamolītis” bērni un jaunieši. Viņi parādīja savu improvizāciju – Imanta Ziedoņa „Pasaku par Pogu”.
„Mūsu katra kā dzejas drauga iesākums ir sācies ilgi pirms šodienas,” uzsvēra pasākuma vadītāji Kristīne Preimane un Viesturs Rencis, tāpēc klātesošie tika aicināti norunāt savus sirdsdzejoļus, ko ar mīlestību un azartu veica skolas direktore Karmena Ziemele un „kamolīša” režisors Ivars Brakovskis.
Rudens vitamīnu – ābolu, kā arī dzejas vitamīnu – Raiņa aforismu – stiprināti, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, skolotāji, vecāki, jaunie aktieri un klātesošie dzejas mīļotāji, atklāja jauno Dzejas gadu – iešūpojot nākošā gada vēl neaprakstīto balto lappusi, un cerot, ka tas būs idejām bagāts.
„Iesākums” beidzās ar jaunā dzejas gada atklāšanu, pārgriežot lentu, pie kuras Dzejas dienu dalībnieki bija piešuvuši pogas, tā simbolizējot jaunās tradīcijas „piešūšanu” šai vietai. Savukārt skolas direktore Karmena Ziemele, novēlēja visiem radošumu un mudināja dzejot pašiem, lai nākamruden skanētu savējo – pašu skolas audzēkņu dzeja, jo turpmāk Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolā Dzejas dienas iecerēts rīkot katru septembri, tāpat kā mums – Latvijas meža dienestam – ir iecere atbalstīt šo jauniesākušos tradīciju arī turpmākajos gados un ir paties prieks par doto iespēju Daugavpils novada bērniem piedalīties jaunās tradīcijas tapšanā.

0

Šobrīd, kad mūsu saimnieciskā darbība ir nesusi panākumus un esam uzsākuši atbalsta programmu, mēs atradām iespēju sniegt kau nelielu, tomēr vajadzīgu pienesumu mazajiem kuldīdzniekiem.
LMD izvēle bija sniegt atbalstu Kuldīgas pirmsskolas izglītības iestādei “Cīrulītis”, jo, kaut pateicoties Kuldīgas pašvaldības darbībai, bērnudārzs darbojas jaunās un skaistās telpās, tomēr naudas ne vienmēr pietiek bērnu attīstībai nepieciešamajām spēlēm un mācību līdzekļiem.
Lai bērns pinvērtīgi attīstītos, nepieciešams viņu gudri un ar interesi nodarbināt, tādējādi paverot mazulī radošuma pasauli. Bieži pedagogi liek lietā savu atjautību un izdomu, bērniem radot iespējas attīstīties ar pašdarinātiem vai dabas materiāliem.
Šādi centieni ir nenovērtējami, taču ir lietas, kuras ir vajadzīgas – papīrs, zīmuļi, krāsa, darba burtnīcas utt., lai darbu veiktu pinvērtīgi.
Bērnudārzā ir 10 grupiņas ar dažāda vecumu mazajiem audzēkņiem, tādēļ ir ļoti grūti par pašvaldības iedalīto budžetu sarūpēt visu nepieciešamo.
Mēs esam uzsākuši atbalstu bērnudārzam un ceram, ka to turpināsim, jo nav svarīgāka un tālejošāka darba, kā ieguldījums mūsu bērnu izglītošānā.

0

Latvijā ir daudz sportistu, kuri cenšas sasniegt panākumus ar smagu darbu un lielu aizrautību, bet mūsu uzmanību piesaistīja meitene, kuras talantu, darbaspējas un darba ētiku nevarētu apšaubīt neviens.
Laima Kaufiņa ir 19 gadus jauna divkārtēja Latvijas čempione, divkārtēja EMT Rullituur čempione ātrslidošanā ar skrituļslidām. 2012.gadā Pasaules ātrslidošanas kausā Čehijā iegūta 4. vieta, 2012.gadā SEB Tartu maratonā iegūta 3. vieta, 2012.gadā Berlīnes maratonā iegūta 22.vieta un 2013.gada Berlīnes pusmaratonā Laima ieguva 19.vietu.
Ar šo sporta veidu kā aizraušanos Laima nodarbojās jau no 14 gadu vecuma, lēni un pamatīgi strādājot pie savas izaugsmes, kas šobrīd ir pāraudzis profesionalitātē un apbrīnojamā prasmē sasniegt uzstādītos mērķus.
Lai pārbaudītu savus spēkus vēl lielākā konkurencē un nestu pasaulē mūsu dzimtenes vārdu, Laima ir gatava doties uz Pasaules čempionātu ātrslidošanā, kurš šogad notiks Beļģijā no 21.augusta līdz 31.augustam.
Svarīgākais ir tas, ka Laimas sportiskās karjeras pamatā galvenokārt ir ģimenes morālais un materiālais atbalsts, taču finansiālā situācija daudzsološam sportistam nedrīkst būt atkarīga vien no tuvāko cilvēku sociālā stāvokļa.
Latvijas Skrituļslidošanas federācija nebija spējīga finansiāli atbalstīt Latvijas sportisti, liedzot iespēju Laimai piedalīties Pasaules Čempionātā. Tā kā skrituļslidošana nav olimpiskais sporta veids, to atbalstīt valstiskā līmenī neuzņēmās neviens.
Šādā situācijā Latvijas meža dienests nevarēja neatbalstīt Laimu, lai Baltijas ātrākā ātrslidotāja varētu pārstāvēt Latviju Pasaules Čempionātā.
Kopīgi turēsim īkšķus par Laimu, lai viņai izdodas!

0

No 31.jūlija līdz 4.augustam Limbažu pilsēta svinēja 790 jubileju.
Limbaži ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, tādēļ svētku ietvaros tika uzturētas gan vecās tradīcijas – atvērti ziedu vārti, organizets vikingu laivu brauciens, andele pilsētas vēsturiskajā centrā, uzburta viduslaiku gaisotne pilsdrupās, gan jau iesakņojušies mūsdienu kopābūšanas prieki – kopīgs limbažnieku un Limbažu viesu gājiens, veco braucamrīku parade, kā arī mazo limbažnieku braucamrīku parade “Mazie limbažnieki rule!” no Baumaņu Kārļa laukuma līdz ezermalai.
Mazie limbažnieki tika aicināti pašu spēkiem un ar ģimenes līdzdarbošanos izgatavot vai noformēt interesantus un neparastus braucamrīkus, kas priecētu pašus un skatītājus, un apliecinātu, ka Limbažos netrūkst ģimeņu ar radošo dzirksti, spožām idejām un vēlmi pārsteigt.
Latvijas meža dienests nevarēja neatbalstīt tos, kam, mūsuprāt, bija nepieciešams īpašs iepriecinājums par drosmi piedalīties un par radošo garu, kas valda mūsu bērnos.
Lai pasākuma nobeigums būtu īpaši izdevies un nestu vislielāko gandarījumu par piedalīšanos, mēs sarūpējām mazajiem dalībniekiem “vēdera prieciņu” – katrs finišu sasniegušais rullētājs varēja cienāties ar lielu kūkas gabalu, kas lieliski iederējās kopīgā svētku noskaņā.
Izsakām vislielāko pateicību brīnišķīgo Limbažu svētku organizātoriem un priecājamies, ka varējām būt kopā ar vismazākajiem svētku dalībniekiem, sniedzot viņiem prieku!

0

Latvijas Dabas muzeja ornitologs, ziemeļu gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko ar AS „Latvijas meža dienests” atbalstu arī šogad organizēja kārtējo ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju, kuras laikā Skrundas novadā atrasts līdz šim lielākais zināmais ziemeļu gulbju perējums Latvijā.

2014. gada jūlija beigās Dabas muzeja ornitologs, viens no vadošiem ziemeļu gulbju pētniekiem Eiropā, Dmitrijs Boiko kopā ar vairāk nekā 30 palīgiem, to vidū diviem kolēģiem no Vācijas, organizēja ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju Kurzemē. Tās laikā tika apgredzenots 121 ziemeļu gulbis – 29 pieaugušie un 81 mazulis.

Ziemeļu gulbju gredzenošana Latvijā notiek jau divpadsmit gadus, taču šogad pētnieku un viņa komandu Skrundas novadā iepriecināja kāds unikāls atradums – perējums ar desmit mazuļiem. Tas ir vislielākais jebkad zināmais šīs sugas perējums Latvijas teritorijā. Gredzeni tika uzlikti visiem mazuļiem un arī abiem vecākiem, padarot to par lielāko zināmo apgredzenoto ziemeļu gulbju perējumu pasaulē. Arī šajā sezonā Latvija ir līdere Eiropā apgredzenoto ziemeļu gulbju skaita ziņā.

Atgādinām, ka gulbju gredzenošana pētniekiem palīdz izdarīt secinājumus par dažādu faktoru, galvenokārt, mainīgo laika apstākļu ietekmi uz gulbju paradumiem un izdzīvošanu. Piemēram, iepriekšējo gadu dati ļāvuši secināt, ka pirmajā dzīves gadā bojā aiziet līdz pat 40% no ziemeļu gulbju mazuļiem un ka lielākā daļa Latvijas ziemeļu gulbju ziemo Vācijā.

Pēc klusiem un skaistiem Ziemassvētkiem projekts “Neviens nav aizmirsts” ar As „Latvijas meža dienesta” atbalstu devās apciemot no Rīgas tik tālo pansionātu Kārsavā, lai svētkos sveiktu un ar savu klātbūtni sasildītu Kārsavas pansionāta “Mūsmājas” iedzīvotājus. Latgalē, kā ierasts, ir ļoti viesmīlīga uzņemšana, cilvēki uzskata, ka jebkurš ciemiņš ir jāuzņem ar mielastu, kas ir ļoti sirsnīgi un jauki.

Ņemot vērā, ka Kārsavas pansionātu esam apciemojuši jau vairākkārt, daudzi no iedzīvotājiem mums jau ir kā labi draugi. Tas ļoti palīdz atklātai un sirsnīgai savstarpējai komunikācijai.

Kopā ar mums uz panionātu devās arī pārstāvji no Kapelas Jūlijs Helmuts (solists, ģitāra), Vineta (vijole). Senioriem tik ļoti patika mūsu mākslinieki, ka viņi aktīvi iesaistījās koncertā, dziedot un dejojot.

Pansionāta nesenā iedzīvotāja Marija mūs priecēja ar pašsacerētiem un arī iemācītiem dzejoļiem, apbrīnojami, cik daudz dzejoļus kundze spēja atcerēties!

Lielu prieku sagādāja As „Latvijas meža dienesta” Ziemassvētku dāvanas katram pansionāta iedzīvotājam. Sajūta kā īstos Ziemassvētkos! Atvadoties un dodoties prom, gan projekta dalībnieki, gan pansionāta iedzīvotāji bija sajūsmu un pozitīvu emociju pilni par noritējošo pasākumu.

Kopā ar Latvijas meža dienestu atkal esam iepriecinājuši mūsu Latvijas seniorus!

Pēc pansionāta apmeklējuma saņēmām vēstuli no pansionāta:
Labdien!
Mīļš paldies Jums par jauko pasākumu un dāvanām mūsu iemītniekiem. Šodien izdalījām lielāko daļu dāvanu, taču visas vēl nepaspējām. Dalām arī mandarīnus un konfektes. Iemītnieki ir ļoti priecīgi un pateicīgi.
Paldies Jums par ieguldīto darbu un veltīto laiku, lai to visu noorganizētu. Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kas sagādāja svētku prieku pansionāta klientiem.
Ceram, ka veiksmīgi aizbraucāt uz mājām. Lai veselība, mīlestība, veiksme un radošas ieceres Jaunajā gadā!
Ar cieņu
Renāte Čeirāne

Otrajā oktobra svētdienā sadarbībā ar projektu „ Neviens nav aizmirsts”, Latvijas meža dienests turpina rūpēties par Latvijas pansionātos dzīvojošajiem senioriem. Tagat ,kad Latviju jau ietērpis krāsainais rudens, pabijām viesmīlīgajā Gatartas pansionātā,kur mūs nepacietīgi gaidīja 70 seniori. LMD bija atvedis pansionātā ilgi gaidīto dāvanu – projektoru un ekrānu, kas turpmāk senioriem dos iespēju skatīties iemīļotās filmas, aizraujošus raidījumus,dažādus koncertu ierakstus un kāpēc ne pašu uzņemtos video!

Koncerta programmas formāts, lai arī visos pansionātos parasti ir kautkur līdzīgs, taču, pateicoties līdzbraucēju un dalībnieku lielai dažādībai, tas tomēr katru reizi ievērojami atšķiras. Šī pansionāta iedzīvotāji bija ļoti aktīvi un darboties griboši ,tāpēc arī nebija brīnums, ka tūlīt pat vēlējās ķerties klāt dziesmu dziedāšanai – uzstājās viesmākslinieks Māris, kurš dziedāja gan sava repertuāra garadarbus, gan citu autoru sacerētās dziesmas, iesaistot dziesmās arī visus klātesošos skatītājus.

Pansionāta iedzīvotājs Jānis bija sarūpējis pasākuma vadītājai atjautībai savu sacerēto mīklu, un, lai arī viņai to nu nekādi neizdevās atminēt, tomēr Jānis uzdāvināja pāris, no sirds sarūpētās, skaistā Gatartas rudens iekrāsotās kastaņa lapas un pie vienas reizes pasūtīja sev iemīļotu dziesmu – “Meiča egles garumā”, kas gan diemžēl nebija Māra repertuārā, bet,lai neapbēdinātu Jāni tā vietā tika nodziedātas citas līdzvērtīgas un krāšņas dziesmas. Pasākuma atmosfēra izdevās pozitīva un gaiša, un varēja just kā zālē virmo prieks. Seniori vēlāk pēc pasākuma uz istabiņām devās gandarīti – gan par piesātināto koncerta programmu, gan par saņemtajiem kārumiem, gan par lielisko iespēju turpmāk skatīties dažādas pārraides ar LMD sarūpēto projektoru!

0

Lielais ķīris (Larus ridibundus) ir neliela izmēra kaija.

Šī kaija mitinās niedrājos vai purvos, vai ezeru saliņās. Kā lielākā daļa kaiju, lielais ķīris ir bara putns, tomēr ne jūras putns un reti kad novērojama virs ūdens tālu no krasta, taču Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas lielie ķīri kopā ar zīriņiem kā lugzdošanas vietu ir iecienījuši Preses nama jumtu Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Lielie ķīri parasti uzturas baros, tādēļ, pateicoties savai skaļajai balsij, piesaista daudzu cilvēku uzmanību. Vieni no šiem cilvēkiem ir arī ornitologi un putnu vērotāji, kuri apzinājuši, ka pastāv tendence šīs sugas īpatņu skaitam samazināties ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Lielais ķīris putnu vērotājiem ir iespēja uzzināt, no kurienes šie putni ir atlidojuši.

Daudzi no lielajiem ķīriem ir gredzenoti un šobrīd ir iespēja nolasīt informāciju no metāla (dažiem putniem arī plastmasas) gredzena uz kājas, kas nāk no visas pasaules. Gredzenošanas darbs ir svarīgs un tam ir jāturpinās.

Šo darbu Latvijā šobrīd ir uzņēmusies Latvijas Gulbju izpētes biedrība, un, tieši, viens no atdevīgākajiem putnu draugiem, sargiem un pētniekiem Dmitrijs Boiko.

Mēs uzskatījām, ka ir lietas, kuras ir jāatbalsta, jo ir maz to cilvēku, kas ne tikai runā par dabas skaistumu, bet arī dara tās labā. Mūsu pienākums ir atbalstīt pētniekus un īpašos dabas draugus, lai tas, kas ikdienā šķiet tik pierasts, reiz neizzustu.