Category: Labdariba

0

No 31.jūlija līdz 4.augustam Limbažu pilsēta svinēja 790 jubileju.
Limbaži ir viena no vecākajām Latvijas pilsētām, tādēļ svētku ietvaros tika uzturētas gan vecās tradīcijas – atvērti ziedu vārti, organizets vikingu laivu brauciens, andele pilsētas vēsturiskajā centrā, uzburta viduslaiku gaisotne pilsdrupās, gan jau iesakņojušies mūsdienu kopābūšanas prieki – kopīgs limbažnieku un Limbažu viesu gājiens, veco braucamrīku parade, kā arī mazo limbažnieku braucamrīku parade “Mazie limbažnieki rule!” no Baumaņu Kārļa laukuma līdz ezermalai.
Mazie limbažnieki tika aicināti pašu spēkiem un ar ģimenes līdzdarbošanos izgatavot vai noformēt interesantus un neparastus braucamrīkus, kas priecētu pašus un skatītājus, un apliecinātu, ka Limbažos netrūkst ģimeņu ar radošo dzirksti, spožām idejām un vēlmi pārsteigt.
Latvijas meža dienests nevarēja neatbalstīt tos, kam, mūsuprāt, bija nepieciešams īpašs iepriecinājums par drosmi piedalīties un par radošo garu, kas valda mūsu bērnos.
Lai pasākuma nobeigums būtu īpaši izdevies un nestu vislielāko gandarījumu par piedalīšanos, mēs sarūpējām mazajiem dalībniekiem “vēdera prieciņu” – katrs finišu sasniegušais rullētājs varēja cienāties ar lielu kūkas gabalu, kas lieliski iederējās kopīgā svētku noskaņā.
Izsakām vislielāko pateicību brīnišķīgo Limbažu svētku organizātoriem un priecājamies, ka varējām būt kopā ar vismazākajiem svētku dalībniekiem, sniedzot viņiem prieku!

0

Latvijas Dabas muzeja ornitologs, ziemeļu gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko ar AS „Latvijas meža dienests” atbalstu arī šogad organizēja kārtējo ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju, kuras laikā Skrundas novadā atrasts līdz šim lielākais zināmais ziemeļu gulbju perējums Latvijā.

2014. gada jūlija beigās Dabas muzeja ornitologs, viens no vadošiem ziemeļu gulbju pētniekiem Eiropā, Dmitrijs Boiko kopā ar vairāk nekā 30 palīgiem, to vidū diviem kolēģiem no Vācijas, organizēja ziemeļu gulbju gredzenošanas ekspedīciju Kurzemē. Tās laikā tika apgredzenots 121 ziemeļu gulbis – 29 pieaugušie un 81 mazulis.

Ziemeļu gulbju gredzenošana Latvijā notiek jau divpadsmit gadus, taču šogad pētnieku un viņa komandu Skrundas novadā iepriecināja kāds unikāls atradums – perējums ar desmit mazuļiem. Tas ir vislielākais jebkad zināmais šīs sugas perējums Latvijas teritorijā. Gredzeni tika uzlikti visiem mazuļiem un arī abiem vecākiem, padarot to par lielāko zināmo apgredzenoto ziemeļu gulbju perējumu pasaulē. Arī šajā sezonā Latvija ir līdere Eiropā apgredzenoto ziemeļu gulbju skaita ziņā.

Atgādinām, ka gulbju gredzenošana pētniekiem palīdz izdarīt secinājumus par dažādu faktoru, galvenokārt, mainīgo laika apstākļu ietekmi uz gulbju paradumiem un izdzīvošanu. Piemēram, iepriekšējo gadu dati ļāvuši secināt, ka pirmajā dzīves gadā bojā aiziet līdz pat 40% no ziemeļu gulbju mazuļiem un ka lielākā daļa Latvijas ziemeļu gulbju ziemo Vācijā.

Pēc klusiem un skaistiem Ziemassvētkiem projekts “Neviens nav aizmirsts” ar As „Latvijas meža dienesta” atbalstu devās apciemot no Rīgas tik tālo pansionātu Kārsavā, lai svētkos sveiktu un ar savu klātbūtni sasildītu Kārsavas pansionāta “Mūsmājas” iedzīvotājus. Latgalē, kā ierasts, ir ļoti viesmīlīga uzņemšana, cilvēki uzskata, ka jebkurš ciemiņš ir jāuzņem ar mielastu, kas ir ļoti sirsnīgi un jauki.

Ņemot vērā, ka Kārsavas pansionātu esam apciemojuši jau vairākkārt, daudzi no iedzīvotājiem mums jau ir kā labi draugi. Tas ļoti palīdz atklātai un sirsnīgai savstarpējai komunikācijai.

Kopā ar mums uz panionātu devās arī pārstāvji no Kapelas Jūlijs Helmuts (solists, ģitāra), Vineta (vijole). Senioriem tik ļoti patika mūsu mākslinieki, ka viņi aktīvi iesaistījās koncertā, dziedot un dejojot.

Pansionāta nesenā iedzīvotāja Marija mūs priecēja ar pašsacerētiem un arī iemācītiem dzejoļiem, apbrīnojami, cik daudz dzejoļus kundze spēja atcerēties!

Lielu prieku sagādāja As „Latvijas meža dienesta” Ziemassvētku dāvanas katram pansionāta iedzīvotājam. Sajūta kā īstos Ziemassvētkos! Atvadoties un dodoties prom, gan projekta dalībnieki, gan pansionāta iedzīvotāji bija sajūsmu un pozitīvu emociju pilni par noritējošo pasākumu.

Kopā ar Latvijas meža dienestu atkal esam iepriecinājuši mūsu Latvijas seniorus!

Pēc pansionāta apmeklējuma saņēmām vēstuli no pansionāta:
Labdien!
Mīļš paldies Jums par jauko pasākumu un dāvanām mūsu iemītniekiem. Šodien izdalījām lielāko daļu dāvanu, taču visas vēl nepaspējām. Dalām arī mandarīnus un konfektes. Iemītnieki ir ļoti priecīgi un pateicīgi.
Paldies Jums par ieguldīto darbu un veltīto laiku, lai to visu noorganizētu. Paldies visiem labajiem cilvēkiem, kas sagādāja svētku prieku pansionāta klientiem.
Ceram, ka veiksmīgi aizbraucāt uz mājām. Lai veselība, mīlestība, veiksme un radošas ieceres Jaunajā gadā!
Ar cieņu
Renāte Čeirāne

Otrajā oktobra svētdienā sadarbībā ar projektu „ Neviens nav aizmirsts”, Latvijas meža dienests turpina rūpēties par Latvijas pansionātos dzīvojošajiem senioriem. Tagat ,kad Latviju jau ietērpis krāsainais rudens, pabijām viesmīlīgajā Gatartas pansionātā,kur mūs nepacietīgi gaidīja 70 seniori. LMD bija atvedis pansionātā ilgi gaidīto dāvanu – projektoru un ekrānu, kas turpmāk senioriem dos iespēju skatīties iemīļotās filmas, aizraujošus raidījumus,dažādus koncertu ierakstus un kāpēc ne pašu uzņemtos video!

Koncerta programmas formāts, lai arī visos pansionātos parasti ir kautkur līdzīgs, taču, pateicoties līdzbraucēju un dalībnieku lielai dažādībai, tas tomēr katru reizi ievērojami atšķiras. Šī pansionāta iedzīvotāji bija ļoti aktīvi un darboties griboši ,tāpēc arī nebija brīnums, ka tūlīt pat vēlējās ķerties klāt dziesmu dziedāšanai – uzstājās viesmākslinieks Māris, kurš dziedāja gan sava repertuāra garadarbus, gan citu autoru sacerētās dziesmas, iesaistot dziesmās arī visus klātesošos skatītājus.

Pansionāta iedzīvotājs Jānis bija sarūpējis pasākuma vadītājai atjautībai savu sacerēto mīklu, un, lai arī viņai to nu nekādi neizdevās atminēt, tomēr Jānis uzdāvināja pāris, no sirds sarūpētās, skaistā Gatartas rudens iekrāsotās kastaņa lapas un pie vienas reizes pasūtīja sev iemīļotu dziesmu – “Meiča egles garumā”, kas gan diemžēl nebija Māra repertuārā, bet,lai neapbēdinātu Jāni tā vietā tika nodziedātas citas līdzvērtīgas un krāšņas dziesmas. Pasākuma atmosfēra izdevās pozitīva un gaiša, un varēja just kā zālē virmo prieks. Seniori vēlāk pēc pasākuma uz istabiņām devās gandarīti – gan par piesātināto koncerta programmu, gan par saņemtajiem kārumiem, gan par lielisko iespēju turpmāk skatīties dažādas pārraides ar LMD sarūpēto projektoru!

0

Lielais ķīris (Larus ridibundus) ir neliela izmēra kaija.

Šī kaija mitinās niedrājos vai purvos, vai ezeru saliņās. Kā lielākā daļa kaiju, lielais ķīris ir bara putns, tomēr ne jūras putns un reti kad novērojama virs ūdens tālu no krasta, taču Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas lielie ķīri kopā ar zīriņiem kā lugzdošanas vietu ir iecienījuši Preses nama jumtu Rīgā, Daugavas kreisajā krastā.

Lielie ķīri parasti uzturas baros, tādēļ, pateicoties savai skaļajai balsij, piesaista daudzu cilvēku uzmanību. Vieni no šiem cilvēkiem ir arī ornitologi un putnu vērotāji, kuri apzinājuši, ka pastāv tendence šīs sugas īpatņu skaitam samazināties ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Lielais ķīris putnu vērotājiem ir iespēja uzzināt, no kurienes šie putni ir atlidojuši.

Daudzi no lielajiem ķīriem ir gredzenoti un šobrīd ir iespēja nolasīt informāciju no metāla (dažiem putniem arī plastmasas) gredzena uz kājas, kas nāk no visas pasaules. Gredzenošanas darbs ir svarīgs un tam ir jāturpinās.

Šo darbu Latvijā šobrīd ir uzņēmusies Latvijas Gulbju izpētes biedrība, un, tieši, viens no atdevīgākajiem putnu draugiem, sargiem un pētniekiem Dmitrijs Boiko.

Mēs uzskatījām, ka ir lietas, kuras ir jāatbalsta, jo ir maz to cilvēku, kas ne tikai runā par dabas skaistumu, bet arī dara tās labā. Mūsu pienākums ir atbalstīt pētniekus un īpašos dabas draugus, lai tas, kas ikdienā šķiet tik pierasts, reiz neizzustu.